VNĪ atbildībā ir 15% no visiem valsts nekustamajiem īpašumiem

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atbildībā ir 15% no visiem valsts nekustamajiem īpašumiem, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš norāda, ka VNĪ ir būtiska loma valsts īpašumu pārvaldībā, tomēr lielākā daļa nekustamo īpašumu tiek pārvaldīti citās iestādēs vai organizācijās.

Pēc uzņēmumā teiktā, valstij patlaban pieder ēkas ar kopējo platību 3,6 miljoni kvadrātmetri un zemes ar kopējo platību 18,6 miljardi kvadrātmetri. Patlaban valstī ir izveidoti septiņi specializētie valsts īpašumu pārvaldītāji, tostarp VNĪ.

Kapitālsabiedrības galvenais uzdevums ir publiskā sektora iestāžu nodrošināšana ar telpām, kas atbilst to vēlmēm un vajadzībām. Attiecīgi telpas, kas nav nepieciešamas publiskajam sektoram un vēl nav pieņemts lēmums par to atsavināšanu vai pielāgošanu citai valsts pārvaldes iestādei, VNĪ iznomā privātā sektora klientiem. Kapitālsabiedrība patlaban sniedz pakalpojumus 700 nomniekiem, tostarp 280 publiskā sektora klientiem un 420 – komercnomniekiem.

Pēdējo divu gadu laikā VNĪ no citām valsts pārvaldes iestādēm ir pārņēmusi 297 nekustamos īpašumus, savukārt valsts pārvaldes funkciju īstenošanai nodevusi 58 īpašumus.

Kompānijā arī norāda, ka 2024.gadā VNĪ portfelī bija 101 vidi degradējošs objekts, kas atradās 49 adresēs. Gada laikā uzņēmums sakārtoja 97 vidi degradējošas būves 61 adresē, tos atsavinot, demontējot, nododot pašvaldībām, sakārtojot vai iekonservējot, atzīmē uzņēmumā.

Tāpat VNĪ ir atbildīga par Valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmu (VNĪIS), kuru šogad plānots uzlabot, lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu informāciju par valstij piederošajiem īpašumiem. Tāpat šogad tiks ieviesta jauna uzskaites sistēma, kas ļaus vienuviet apskatīt visus zemesgrāmatā ierakstītos valsts īpašumus un sniegs datus par to kultūras mantojuma statusu, skaidro VNĪ pārstāvji.

Vārna norāda, ka VNĪ ir apņēmusies nodrošināt efektīvu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību, koncentrējoties uz to attīstību, sakārtošanu un aktīvu izmantošanu. “Kopā ar Finanšu ministriju (FM) turpinām pilnveidot arī atsavināšanas un nomas procesus, lai samazinātu nevērtīgo īpašumu īpatsvaru valsts portfelī un veicinātu to realizāciju tirgū, kas savukārt nodrošina valstij papildu finansējumu. Arī valsts nekustamo īpašumu uzskaites sistēmas uzlabošana un zemes resursu efektīva izmantošana ir VNĪ galvenie mērķi,” viņš papildina.

Vienlaikus kapitālsabiedrības stratēģijā noteikts, ka VNĪ ir jāpalielina vērtīgo un aktīvi izmantoto īpašumu īpatsvaru pārvaldīto valsts īpašumu portfelī, samazinot nevērtīgo un publiskā sektora funkciju nodrošināšanai nevajadzīgo īpašumu īpatsvaru. Pilnvērtīgai īpašumu pārvaldībai, visi kapitālsabiedrības pārvaldībā un īpašumā esošie īpašumi to pārņemšanas brīdī tiek sadalīti trijos portfeļos – pamata (71%), aktīvu (13%) un atsavināšanas (16%).

Pamata portfelī atrodas īpašumi, kurus lieto valsts pārvaldes iestādes, kuriem ir labs un apmierinošs tehniskais stāvoklis, tos iespējams efektīvi iznomāt, mērķtiecīgi attīstīt un modernizēt. Aktīvu portfelī atrodas īpašumi, kurus nepieciešams pārvaldīt un uzturēt līdz lēmuma pieņemšanai par turpmāko rīcību. Savukārt atsavināmajā portfelī esošajos īpašumos tiek veiktas tikai izmaksas mazinošas investīcijas, piemēram, avārijas stāvokļu likvidācija, tehniskās signalizācijas ieviešana, konservācija, un citas minimāla apmēra darbības, lai novērstu bīstamību.

Pēc uzņēmumā minētā, izaicinājumus valstij piederošo nekustamo īpašumu sakārtošanā rada arī privātās apbūves zemes. Lai gan šīs zemes nav iespējams izmantot publiskā sektora vajadzībām,VNĪ strādā pie to atsavināšanas un nomas tiesību noslēgšanas, gadījumos, kad atsavināšana nav iespējama uzreiz. 2024.gadā privātās apbūves zemju lietošanas un nomas ieņēmumi sasniedza 736 000 eiro, kas ir par 76 000 eiro vairāk nekā bija plānots.

Lietošanā nodoto un iznomāto privāto apbūves zemju īpatsvars no FM valdījumā esošās zemes veido 87,5%, savukārt ieņēmumi no zemes gabalu atsavināšanas sasniedza 625 000 eiro. Kopumā 2024.gadā noslēgti 372 jauni privātās apbūves zemes pirkuma līgumi un seši iepriekš noslēgto pirkuma līgumu pārjaunojuma līgumi, norāda VNĪ pārstāvji.

VNĪ vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projektu ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts, bet valsts kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija.