ZM aicinās pašvaldības ierīkot publiskās ūdens ņemšanas vietas dārzu laistīšanai un dzīvnieku dzirdināšanai

Zemkopības ministrija (ZM) aicinās pašvaldības ierīkot publiskās ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai.

Ministrijā norāda, ka trešdien, 14.jūnijā, ZM sasauca starpinstitūciju koordinācijas grupu katastrofas pārvaldības koordinācijai, kurā piedalījās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD), Valsts meža dienesta (VMD), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un citu institūciju eksperti.

Ar iesaistītajām institūcijām apspriesta pašreizējā situācija, meteoroloģiskās prognozes un laika apstākļu potenciālā ietekme uz lauksaimniecību, dzīvnieku labturību, pārtikas drošumu, augsto mežu ugunsgrēku risku un citi jautājumi. Tāpat apspriedes laikā institūciju pārstāvji pārrunāja pašreizējo situāciju, identificēja situācijas attīstības scenārijus un plānoto rīcību, informē ZM.

Sanāksmē dalībnieki vienojušies, ka ZM aicinās pašvaldības ierīkot ūdens ņemšanas vietas, savukārt lauksaimniekiem rekomendēs stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai naktī, jo diennakts vēsākajā laikā samazinās ūdens iztvaice un vairāk ūdens paliek augiem.

Tāpat, domājot par pārtikas nodrošinājumu, ZM aicina izvērtēt prioritārās kultūras, kuras nepieciešams apūdeņot, mazāk uzmanības pievēršot daudzgadīgiem augiem.

Ministrijā arī norāda, ka sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām apkopoti ieteikumi rīcībai sausuma un karstuma apstākļos. Tie tiks regulāri atjaunoti un papildināti.

PVD izstrādājis ieteikumus kā rīkoties ar pārtiku karstajā laikā, kā arī, kā palīdzēt dzīvniekiem karstajā laikā un kā pasargāt tos no knišļu uzbrukumiem.

Tikmēr Veselības ministrija izstrādājusi ieteikumus iedzīvotājiem veselības pasargāšanai un saudzēšanai karstajā laikā.

Vienlaikus ZM uzsver, ka starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas pārvaldības koordinācijai turpinās darbu ikdienā, kā arī ZM sazinās ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, PVD, VAAD, VMD, LVĢMC un citām atbildīgajām institūcijām, lai apkopotu aktuālo informāciju un vērtētu papildu pasākumu nepieciešamību.

Ministrijā skaidro, ka jau šobrīd ilgstošais sals pavasarī un ieilgušais sausums ir nelabvēlīgi ietekmējis graudaugu sējumus. Šobrīd prognozes liecina, ka graudaugu raža varētu būt par 30 līdz 50% mazāka par prognozēto.

Tāpat sausums nelabvēlīgi ietekmējis lopkopības nozari, kur sausuma dēļ pļavās neaug zāle, tādēļ lopkopjiem ir būtiski apgrūtināta lopbarības sagatavošana rudenim, ziemai un nākamajam pavasarim.

Vienlaikus karstais un sausais laiks labvēlīgi ietekmē dažādu lauksaimniecības un meža kaitēkļu izplatību, kas apdraud jau tā prognozētās zemās graudaugu, dārzeņu un augļu un ogu ražas, atzīmē ministrijā.

ZM piebilst, ka arī mežos situācija saglabājas ekstremāli augsta ugunsbīstamība. Karstais un sausais laiks veicina egļu astoņzobu mizgrauža strauju savairošanos un izplatību, kas var masveidā iznīcināt egļu audzes, bet upēs un citās ūdenstilpnēs jau tagad ir mazs ūdens daudzums, tostarp vietām izsīkst arī pazemes ūdens krājumi, kas daļai saimniecību var radīt grūtības ar dārzāju laistīšanu un lopu dzirdināšanu.

Ministrija atzīmē, ka LVĢMC informācija liecina, ka no maija sākuma līdz jūnija pirmās dekādes beigām nokrišņu daudzums ir bijis mazākais novērojumu veikšanas laikā – jau tagad daudzos Latvijas novados ir ekstremāls sausums.

Atbilstoši pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsis. Arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences – pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, kā rezultātā sausums varētu saglabāties visu vasaru, uzsver ZM.