Zviedrija nākamajā desmitgadē palielinās aizsardzības izdevumus par 300 miljardiem kronu

Zviedrija nākamajā desmitgadē palielinās aizsardzības izdevumus par aptuveni 300 miljardiem Zviedrijas kronu (28 miljardiem eiro), trešdien paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, nosaucot to par lielāko valsts bruņošanās pasākumu kopš Aukstā kara.

Zviedrija pēc Aukstā kara beigām krasi samazināja savus aizsardzības izdevumus, bet pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, mainīja savu kursu. Par mērķi tika noteikts līdz 2030.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2,4%, ko valsts patlaban tērē aizsardzībai.

“Mums ir pilnīgi jauna drošības situācija (..), un nenoteiktība saglabāsies ilgu laiku,” žurnālistiem norādīja Kristersons.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Zviedrija atteicās no neitralitātes statusa un 2024.gada martā pievienojās NATO.

Kristersons norādīja, ka Zviedrija jau ir pieņēmusi lēmumus par investīcijām, kas pēc dažiem gadiem aizsardzības izdevumiem nodrošinās 2,6% no IKP, bet uzsvēra, ka ar to nepietiek. Viņaprāt, NATO un jo īpaši Eiropas NATO valstīm tuvākajos gados ir jāveic būtiski pasākumi aizsardzības stiprināšanai. Zviedrija sagaida, ka NATO samitā jūnijā pieņems lēmumu par izdevumu mērķa palielināšanu, viņš piebilda.

Lai gan iepriekš aizsardzības izdevumu palielināšana tika finansēta no valsts regulārā budžeta, Kristersons paziņoja, ka šoreiz būs nepieciešams aizņemties.