Pašapzinātības prakse Kuldīgā – caur augumu un kustību

Arvien vairāk cilvēkiem mūsdienu straujajā dzīves ritmā ir radies jautājums – kā sazemēties, dzīvot ar apzinātības sajūtu, un harmonijā ar savu garu, miesu un dabu?

Meklēt atbildes un praktizēt pašizziņu stihiju dejā, un ne tikai, jūs varat tepat Kuldīgā, kur īpašas nodarbības vada Inese Upe (Ločmele), kura ir sertificēta auguma psihoterapijas speciāliste, Latvijā vienīgā Grinberg metodes un sMove!® praktiķe, kā arī www.somatika.lv vadītāja.

Pastāstiet lūdzu, kā aizsākāt savu darbību, un kāda veida aktivitātes pašizaugsmei Jūs piedāvājat šobrīd?

Praktisko semināru pasniegšanas darbību aizsāku 2004.gadā Rīgā, kad pēc 3 gadu praktiskas dejas improvizācijas studijām man pasniedzējs, dodoties prom no Latvijas, nodeva manā pārziņā tās tālāku attīstību Latvijā. Improvizāciju jau tad izpratu kā apzinātības treniņu – būt šeit un tagad, mirklī. Tas ir tas, kas caurvij manis piedāvātās prakses.

Pa šiem gadiem mans praktisko semināru sniegums un piedāvājums ir mainījies, tāpat kā es pati, regulāri apmeklējot meistarklases un festivālus Eiropā, bet pamata vērtības ir un paliek – apzinātība caur augumu, kustību, sava centra un iekšējā spēka sajušana, pašapziņas un harizmas tēma, un viennozīmīgi – autentiskums jeb īstenums.

Kopš 2010.gada praktizēju arī individuāli kā psihoterapeite, bet aktīvi iesaistot ķermeni sesiju procesā. Tā darbs sanāk tiešāks, intensīvāks un tādējādi – arī īsāks. Jo prāts spēj samelot pat pats sev, bet ķermenis nemelo.

Kā izvērtēt, kas katram cilvēkam no šī klāsta būtu piemērotākais dvēselei un garam?

Pirmkārt, ir vērts izvērtēt intensitāti. Ja ir sasāpējis kāds konkrēts, ļoti personisks jautājums un cilvēks pats nespēj to atrisināt, individuālās sesijas var palīdzēt fokusēti un īsākā laikposmā. Ja ir runa par pašizziņu, par apzinātības attīstīšanu, radošuma, dzīvesprieka paplašināšanu, par sava īstenā Es meklējumu – tad droši var iekļauties grupu nodarbībās. Un ļoti iespējams, tieši tas tad būtu arī jaudīgāk, jo pārējo grupas dalībnieku “pieredzēšana” jau atbalsta, un caur savu dažādību dalībnieki bagātina viens otra pieredzi. Ja ir vēlme aktīvāk izdejoties, Stihiju deja varētu būt īstā. Ja ir vēlme harmonizēt gan prātu, gan ķermeni, un to darīt, dejojot, Grinberg metodes sMove!® prakse varētu būt īstā. Ja ir vēlme iet dzīlēs, vēlme ieiet iekšējās dzīves bagātībās, tad drīzāk varētu derēt Authentic Movement prakse. Šo es vēlētos nākamā gada laikā Kuldīgā piedāvāt un ieviest – regulāras pašizziņas prakses caur kustību.

Esat vienīgā Grinberg metodes praktiķe Latvijā. Lūdzu pastāstiet par to sīkāk!

Grinberg metodi apguvu Austrijā trīs gadu intensīvā praktisko studiju periodā. Praktizējot kā psihoterapeitei kopš 2010.gada, man pietrūka intensitātes procesā, pietrūka gandarījuma, ka jā, tiešām es palīdzēju, nevis “dzīve notika” un cilvēks pusgada laikā atlaba. Tas ir ilgs laiks… Strādājot caur Grinberg metodi bieži vien nav nepieciešams mēnešiem un gadiem ilgs process, kā psihoterapijā. Jo procesā tiek iesaistīts arī augums. Šī ir visaptveroša metode, kas izpēta cilvēka problēmu gan mentālā, gan emocionālā, gan arī ķermeniski enerģētiskā līmenī, un mans profesionālais pienesums ir atrast atbilstošo veidu, kā palīdzēt cilvēkam atgūt iekšējo līdzsvaru. Kad tas panākts, organisms spēj vieglāk pats atjaunoties (ko tas, īstenībā, dara ik mirkli) un sadziedēt lūzumus, pāridarījumus, atgūt enerģiju un labāku gara-stāvokli.

Grinberg metode pieredzama arī grupā, bet šis process izskatās pavisam citādāk –  tā ir it kā gana jautra deja pie mūzikas, kur caurvijus praktizējam gan prāta sazemēšanu, gan balansēšanu starp skaidru mērķtiecību un rīkošanos ar mazāko piepūli, gan dinamiska līdzsvara turēšanu starp savas enerģijas tērēšanu un rūpēm par sevi. Pa ceļam sanāk spēcināt gan auguma pārvaldīšanu, gan ritma izjūtu, gan pat smadzeņu neironu ceļu vairošanu, darot ikdienā neierastas kustības.

Kas jūsu pieredzē, strādājot ar cilvēkiem, ir visvairāk aizkustinājis un sniedzis gandarījumu?

Ik pa laikam pieredzu tādu dziļu aizkustinājumu individuālo sesiju noslēgumā, kad cilvēks ir nometis lielu nastu, viņam ir atskārsme un acīs parādās mirdzums. Šajos brīžos neviļus pie sevis saku: “Gods būt blakus un pieredzēt tādu procesu!”

Grupās, savukārt, mani īpaši aizkustina cilvēku sejas, kuras ar katru prakses pieredzēšanu spēj nomest liekās maskas, hroniskos saspringumus un cilvēki vienkārši kļūst …skaisti. Tādi dabīgi skaisti. Īstenāki. Autentiskāki. Tas ir tas, kas mani no sirds aizkustina – pieredzēt cilvēku īstenumu.

Kas ir tās galvenās atziņas un mācības, kuras vēlaties nodot cilvēkiem?

Īstenums jeb autentiskums. Sava potenciāla piepildīšana, kas prasa drosmi būt pašam, sekot saviem mērķiem. Tas cieši saistās ar savas īstenās brīvības izjūtu. Un kur brīvība, tur arī dabīgā atbildība: kā tērēšu savas dzīves laiku? Šis komplekts atver dabīgo harismu. Un radošums šajā procesā ir neatņemama sastāvdaļa. Mēs katrs esam radītāji – katrā tas ir, tikai savā formātā. Atliek tik izzināt, atvērt, izbaudīt to un bagātināt pasauli ar sevi.

Pēdējos gados, dzīvojot Alsungas laukos, papildinājumā nācis permakultūras skatpunkts. Kā iekļauties Dabā un sadarboties ar to, tā vietā, lai mēģinātu to pakļaut un nokontrolēt. Kā šo principu ieviest arī savā personīgajā dzīvē? Un ko no dabas varam mācīties pavisam personīgi? Savvaļas retrītos manās mājās, kad esam vairāk dabā, mazāk deju zālē, šos principus pamazām ieviešu. Pasaulē šim jau dots vārds –  ekosomatika.

Noslēgumā, kas jūs atveda uz Kurzemi? Kādi ir Jūsu secinājumi, darbojoties savā nozarē ārpus Rīgas?

Pirmos 20 gadus dzīvoju Jūrmalā, savukārt, otros 20 Rīgā. Es zināju, ka lielpilsēta nav mana vieta, jo man vajag būt dabā, kur ikdienā redzamas tās smalkās pārvērtības, kas nomierina un iedvesmo. Redzēt ,kā migla ceļas, kā sniegpulksteņi izlaužas caur sniegu, kā saldie ķirši zied (un tie manu māju pagalmā ir simtgadīgi skaistuļi…). Skaistas apstākļu sakritības mani atveda uz Alsungas laukiem, lauku sētu, kur biju bijusi ekskursijā 2000.gadā, toreiz nezinot, ka pēc padsmit gadiem šīs būs manas mājas. Man pašai pārsteidzoši, ka tikai trīs gadu laikā te jau jūtos tiešām kā mājās. Tam ļoti palīdz vietējo cilvēku pieredze – suiti ir īsts zelts – tik aktīvi, radoši, dzīvi cilvēki! Un es jau dziedu “Suitu sievās” un soli pa solim šuju suitu tautastērpu!

Tomēr ironiski, ka mans secinājums, darbojoties psihoterapijas un personības attīstības nozarē ārpus Rīgas, ir tādi, ka mans piedāvājums liekas aktuālāks tieši rīdziniekiem, jo ikdienas un bāzes trauksmes līmenis tur vienkārši ir augstāks. Rīdzinieki arī ir pārliecinoši lielākā manu individuālo klientu daļa. Šeit, Kuldīgā, Alsungā, prom no pilsētas kņadas, daba un skaistais lēnīgums daudz izdara, lai mēs justos mierīgāk un tik ļoti nevajadzētu manus pakalpojumus. Savā ziņā par to arī priecājos – šeit cilvēki ir tuvāk savam dabiskajam ritmam, atslābinātāki, dabīgi lēnāki (jo lielpilsētas steiga un ātrums reti kuram tiešām dabīgi noder) un tādējādi mazāk nodara sev pāri.

Droši vien, ne par velti arvien vairāk cilvēku galvaspilsētas vietā izvēlas reģiona mierīgāko ritmu…

Jā, vēl joprojām iebraucot Kuldīgā, priekā nodomāju: “Un te, šajā burvīgajā pilsētiņā, ir mana darba vieta!” Savukārt, kad vasarā manās mājās ierodas savvaļas retrītu dalībnieki (vairums rīdzinieku), no viņiem esmu daudz dzirdējusi, ka “te daba jau dziedina” un man atliek tik caur praksēm cilvēkiem palīdzēt sazemēties, atslābināt iekšējo kontrolētāju un iekļauties dabas dotajā plūdumā un pienesumā, lai cilvēki uzziedētu, raisot dabīgo radošumu un tādējādi arī īsto dzīves prieku!