Daudzu iemīļotā šova „Lauku sēta 2019 ” saimniece Anita Kontene

Tas bija 2019. gada vasarā, kad vienā no Kurzemes lauku sētām ieradās divpadsmit braši jaunieši , kuriem pēc kāda laika pievienojās arī piecas skaistas meitenes. Toreiz „Zēģelniekos”, kurā saimnieko čaklā, ašā un tiešu valodu mīlošā ANITA KONTENE, notika TV3 šova „Lauku sēta” kārtējās sezonas filmēšana. Pateicoties tai, Anita tagad ir labi pazīstama ne vien savā pusē, bet visos Latvijas nostūros. Tiem, kas Anitu labi atceras no dalības šovā, pastāstīsim, kā viņai klājas šobrīd, savukārt tiem, kas par saimnieci neko daudz nezina, šajā intervijā piedāvāsim ar viņu iepazīties tuvāk.

Sarunas sākumā, lūdzu, nedaudz pastāstiet par sevi.

Esmu no Kurzemes puses. Piedzimu Ezerē, šeit mācījos skolā. Vienu brīdi biju pārcēlusies citur, bet atgriezos atpakaļ un tagad te arī dzīvoju.

Jums pieder hostelis „Ezerkrasti”.

Jā, tas joprojām darbojas, cilvēki pastāvīgi uzturas. Ziemā mazāk, bet vasarā visu laiku.

Kā jūs tiekat galā ar tik lielas saimniecības vadīšanu?

Man ir palīgi. Ezeres ēdināšanas centrā man regulāri talkā nāk viena sieviete, tāpat arī mazmeita strādā. Ikdienā jau nav tik daudz to paēst gribētāju. Taču, kad tiek rīkoti banketi, tad ir savādāk un no Liepājas atbrauc arī meita. Palieku vecāka, pati visu vairs nespēju pavilkt.

Cik bērnu jums ir?

Četri savi un viens audžubērns. Divpadsmit mazbērni un divas mazmazmeitiņas.

Tad jūs tiešām esat bagāta!

Jā! Man ir trīs meitas un dēls. Visi apprecējušies un aizgājuši katrs savā dzīvē. Audžudēls mūsu ģimenē ienāca, kad mācījās otrajā klasītē. Dēls bija sanatorijā un lūdza, lai es paņemu vienu bārenīti sev līdzi uz mājām. Kā šis puika atbrauca pie manis, tā arī „pielipa”. Jautāja, kā drīkst mani saukt. Teicu, lai par Anitas tanti vai Vitālija mammu, bet viņš palika pie tā, ka dēvēs mani par mammu. Tā es viņam mamma esmu bijusi visu mūžu, jo viņš jau 11 mēnešu vecumā tika izņemts no ģimenes, tikai bērnunamos audzis.

Cik sen jūs esat „Zēģelniekos”, vai tas ir dzimtas īpašums?

Mēs te dzīvojam jau 40 gadus. Nopirkām vecu māju. Te vienmēr ir daudz darāmā, nekad nav bijis laika īpašumu tā īsti sakārtot. Lopus vairs neturu. Man ir suņi, kaķi. Savukārt laukā putniņi, kas ziemu jāpabaro ar saulespuķu sēkliņām.

Cik liela ir jūsu lauku sēta?

Man ir dzīvojamā māja un dažas piebūves. Ir malkas šķūnis, arī klētij līdzīga būve. Šova laikā jaunieši, kas nosauca sevi par lauksiešiem, uzcēla „Lauksiešu” nojumi.

Lejas daļā ir viens dīķis, bet pie mājas viens mazs dīķis, kur es no agra pavasara līdz vēlam rudenim eju peldēties. Veidoju atpūtas vietiņu ar ābeļdārzu, ķiršiem, dekoratīviem augiem, lai vecumdienās būtu, kur atvilkt elpu. Klusā un mierīgā vakarā var dzirdēt, kā pāri lido gulbji, dzērves un daudz dažādu citu putnu, tādēļ lejas atpūtas zonai esmu devusi nosaukums „Ieklausies dzērvēs”.

Jums, šķiet, ir diezgan noslogota diena. Ja nav noslēpums, cikos ceļaties un vai paliek laiks arī atpūtai?

Jā, kad varu kaut ko darīt ārā. Tāpat atpūšos, izguļoties naktī. Neesmu ne no viena atkarīga, daru, kā gribu, dzīvoju par prieku sev. Mans rīts ziemas mēnešos ir garāks, savukārt vasarā sākas jau pussešos, jo pusastoņos jābrauc uz Ezeres centru, kur jāgatavo ēdiens, jāiztīra istabiņas (tagad ar istabu tīrīšanu nodarbojas mana mazmeita) un jāsagādā produkti. Pusdienām jābūt gatavām pusdivpadsmitos. Vai tu nāc uz darbu sešos vai deviņos, visam vienalga jābūt laikā. Tiem, kas atnāk pusdienās, ēdiens jāpasniedz silts. Ja ir kāds bankets, nākas strādāt līdz vēlai naktij.

Un kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi jūsu darbu?

Kad pandēmijas dēļ viss bija slēgts, gatavojām ēdienu līdzņemšanai. Tā kā šobrīd ēdināšanas pakalpojumi ir atļauti, tad apkalpojam klientus uz vietas, bet joprojām ir arī tādi, kas ņem ēdienu sev līdzi. Cenšamies ievērot visus MK noteikumus saistībā ar sertifikātiem un to pārbaudi, veicam dezinfekciju, nēsājam maskas.

Vai esat apmierināta ar to, ka piedalījāties šovā „Lauku sēta”?

Ļoti! Tas izmainīja visu manu dzīvi! Par godu jauniešiem, kas piedalījās šovā, esmu iesākusi visu lauku apstādīt ar dažādu šķirņu peonijām, hortenzijām, rozēm un citiem skaistiem ziediem. Šova uzvarētājs ir Aigars Kļava, tagad man iestādīta kļavu rinda. Šo triju gadu laikā esmu ļoti daudz kur pielikusi roku, lai priecētu viesus ar patīkamu vidi un „Zēģelniekos” visi varētu izbaudīt jauku atpūtu. Man ir ļoti svarīgi, lai būtu skaista ainava. Mana vēlēšanās – kamēr esmu dzīva, lai „Zēģelniekos” viss saglabātos kā šova filmēšanas laikā un būtu pat vēl skaistāk!

Vai „Lauku sētas” dalībnieki brauc pie jums un rīko kādus saietus, piknikus?

Jā, diezgan regulāri. Ne gluži katru mēnesi, bet atbrauc. Piemēram, Mareks no Ģipkas (viens no pirmajiem, kuru izbalsoja) ļoti bieži ierodas man palīdzēt mājas darbos,veidojot ainavu un frizējot man augošos košumkrūmus. Arī Normunds ar savu ģimeni ir viesojies, tāpat Aigars ar Evitu apciemo.

Pagājušajā gadā uz Ziemassvētkiem „Lauku sētas” jaunieši man uztaisīja pārsteigumu. Kamēr viņi mēģināja iestāstīt, ka braukājot pa Rīgu, īstenībā viņi devās pie manis, ar ko es, protams, nebiju rēķinājusies. Viss sanāca ļoti labi, kopīgi jauki atpūtāmies.

Savukārt vasarā mēs taisījām mājas kafejnīcu ar „Lauku sētas” pieskaņu. Gandrīz puse no jauniešiem, kas piedalījās šovā, bija atbraukuši. No jūlija līdz oktobrim visā Latvijā tiek organizēts pasākums „Mājas kafejnīcu dienas”, kurā arī mēs piedalījāmies. Šī pasākuma būtība ir sekojoša: tā laikā novadi, pagasti, pilsētas un ciemi aicina apmeklētājus izbaudīt vietējo kulināro piedāvājumu, iepazīstot arī to tradīcijas un kultūru. Šajās dienās savas durvis ikvienam apmeklētājam ver gan esoši ēdināšanas uzņēmumi (kafejnīcas, restorāni, krodziņi, viesu mājas u.c.), gan saimniecības. Tā sakot, vietējie iedzīvotāji, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu vai viesu uzņemšanu, savas saimniecības pārvērš par kafejnīcām – atver savas mājas un sētas, lai cienātu viesus ar sava novada vai ģimenes īpašajiem ēdieniem. Normunds no „Lauku sētas” cepa zivi, jaunieši lielajā katlā vārīja gliemežu zupu, ko paši arī tirgoja. Vienkārši cilvēki var atbraukt, atpūsties un baudīt ēdienu. Mēs piedalījāmies šajā pasākumā pirmoreiz, man ļoti iepatikās un arī atsauksmes bija ļoti labas, tāpēc domāju turpmāk ik gadu kaut ko līdzīgu organizēt.

Tagad savā Kurzemes pusē droši vien esat labi atpazīstama?

Teikšu godīgi, ka šajā ziņā iet visādi. Kad „Lauku sēta” beidzās, tad nereti bija tā – tu vienkārši aizej uz veikalu, cilvēki uz tevi skatās un tu nekādi nespēj saprast, kāpēc. Kamēr pieradu pie tā, ka esmu „Lauku sētas” pārstāve. Joprojām uz „Zēģelniekiem” brauc cilvēki, kuriem ļoti patika „Lauku sēta” un kuri vēlas paši savām acīm apskatīt saimniecību. Cilvēki, kas ar mani ir runājuši, uzskata, ka mūsu (sestā) sezona „Lauku sētai” no visām bijusi vislabākā, tā viņiem īpaši patikusi. Ļoti daudzi jauni cilvēki vēlas ierasties „Zēģelniekos” un visu uz vietas redzēt, vai ar mani nofotografēties.

Jau ieminējāties par Evitu un Aigaru – tagad topošo Kļavu ģimeni. Abi iepazinās jūsu saimniecībā šova filmēšanas laikā. Viņi gatavojas kāzām, kas ieplānotas tādā īpaši skaistā datumā ar pieciem divniekiem – 02.02.2022. To visu var redzēt kanāla 360TV šovā „Ģimene burkā”. Jūs principā var saukt par šī pāra savedēju!

Jā, es jau arī to esmu teikusi! Aigars Evitu arī bildināja pie mums „Lauku sētā”. Varētu teikt, ka abiem viss sākās jau no pirmā acu skatiena – visa mīmika, visa runāšana, attieksme… Zēni bija dusmīgi, kad meitenes ienāca „Lauku sētā”, bet Evita kā simpātiska sieviete ar savu šarmu mācēja Aigaru „nolikt pie vietas”.

Pēc dabas Aigars jau tāda straujāka rakstura puisis, taču Evita ir citādāka. Ne velti mēs viņus ķircinām, ka viņi ir nesaderīgs pāris, bet ko tādu šovos tieši vajag, lai skatītājiem raisītu interesi, lai viņiem ir, ko redzēt!

Ko jums novēlēt sarunas nobeigumā?

Lai visiem būtu laba veselība, lai ātrāk šī pandēmija beigtos un cilvēki atgrieztos dzīvē. Un – lai ir laba gaidāmā vasara!