“Zemnieku saeima”: Akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai negatīvi ietekmēs lauksaimniecības nozari

Organizācijas lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsver, ka lauksaimniecībā nav pieejamas analogas tehnoloģijas jeb elektrotraktori un hibrīdtraktori. Tāpat FM patlaban izstrādātais likumprojekts par akcīzes nodokļa paaugstināšanu degvielai ietver lauksaimniecības darbiem paredzēto dīzeļdegvielu, dabasgāzi un naftas gāzi, kuras izmanto kā kurināmo.

FM norāda, ka akcīzes nodokļa likmes paaugstinājums saistīts ar Eiropas Savienības (ES) normatīvos paredzēto fosilās degvielas lietojuma samazinājumu, bet tajā pašā laikā ES normatīvi nosaka, ka akcīzes nodokļa likme lauksaimniecībā izmantojamai degvielai var būt arī nulle eiro, un fosilās degvielas izmantošana ir jāsamazina sektoros, kur tas ir iespējams, skaidro Trons.

Viņš uzsver, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanai ir pieejams limitēts degvielas daudzums uz hektāra, un tās saņemšanai ir jāsasniedz noteikts ieņēmumu slieksnis, kuru arī ir plānots palielināt, bet lauksaimniecībā nav pieejamas analogas tehnoloģijas, lai varētu virzīties uz dīzeļdegvielas, dabasgāzes un sašķidrinātās gāzes lietojuma samazināšanu.

Tāpat fermu, siltumnīcu un kalšu kurināšanai plaši izmanto kurināmo degvielu un dabasgāzi, kā arī sašķidrināto gāzi, kur citu alternatīvu patlaban nav, norāda “Zemnieku saeimā”.

Plānots, ka akcīzes nodoklis dabasgāzei pieaugs trīs reizes – no 0,55 eiro par vienu megavatstundu līdz 1,47 eiro par vienu megavatstundu, savukārt sašķidrinātajai gāzei, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodoklis līdz šim nebija, bet tagad būs līdz septiņiem eiro par vienu megavatstundu, atzīmē Trons.

Ņemot vērā, ka jau šobrīd degvielas cenas Latvijā ir augstākas nekā Lietuvā un Polijā, kā arī akcīzes nodokļa likme vietējiem lauksaimniekiem ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, to paaugstinot būtiski tiks ietekmēta visa lauksaimniecības nozare, akcentē “Zemnieku saeimas” valdes loceklis, piebilstot, ka tādējādi pieaugs vietējās produkcijas pašizmaksa un preču gala cena, kā arī samazināsies Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja kopējā ES un pasaules tirgū.

Trons uzsver, ka Latvijai ir jāatbalsta vietējie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, nepaaugstinot nodokļa slogu un saglabājot akcīzes nodokļa likmi esošajā 15% apmērā. Pašreizējais nodokļa likmes pieaugums rada nesabalansētu pieeju starp fiskālajiem mērķiem un uzņēmējdarbības ilgtspēju, neņemot vērā šā brīža sarežģījumus lauksaimniecības nozarē, tostarp izejvielu izmaksu straujo kāpumu un saražotās produkcijas cenu kritumu.

Viņš norāda, ka šogad ražas sezona ir bijusi viduvēja un, izvērtējot situāciju nozarē pēdējos gados, jāņem vērā, ka lauksaimniekus ir piemeklējuši izaicinājumi arī klimatisko pārmaiņu un neprognozējamo laika apstākļu dēļ. Lauksaimniekiem ir svarīga stabilitāte, jo ir jānosedz iepriekšējo gadu zaudējumi. Tāpēc situāciju nedrīkst pasliktināt, ceļot akcīzes nodokli lauksaimniecībā izmantojamai degvielai. Īstermiņa nodokļu ieņēmumi nav pietiekami būtisks ieguvums, ja tiek mazināta vietējo zemnieku konkurētspēja un Latvijas lauksaimniecības nākotne.

Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.