Eksperts: “Tet” un LMT varētu izpirkt no “Telia” bez valsts budžeta līdzekļu izmantošanas

Viņš norādīja, ka gan LVRTC, gan LMT ir uzkrāti finanšu līdzekļi, kā arī ir iespējas aizņemties finansējumu.

Vienlaikus Vainovskis uzsvēra, ka būtiski brīvie līdzekļi kompāniju bilancē liecina, ka pieejamais finansējums nav izmantots attīstībā, piemēram, LMT akcionāru savstarpējo attiecību dinamika nav ļāvusi brīvos līdzekļus jēgpilni investēt un ieguldīt labāk.

Vainovskis akcentēja, ka uzņēmuma līdzekļu ieguldīšana savu kapitāldaļu izpirkšanai principā nav atļauta, vienlaikus korporatīvo tiesību prakse liecina, ka darījumā ir iespējams tiesiski izmantot uzņēmuma rīcībā pieejamās finansēšanas iespējas.

“Ja ir uzkrātā peļņa, pirms darījuma ar otru pusi iespējams veikt dividenžu izmaksu,” skaidroja Vainovskis, norādot, ka uzkrāto dividenžu summa varētu tikt atskaitīta no darījuma summas.

“Tas ir pilnīgi normāls ceļš, kā iespējams finansēt darījumu, izmantojot pašas sabiedrības līdzekļus,” sacīja Vainovskis.

Vienlaikus Vainovskis sacīja, ka ir iespējami arī citi juridiski risinājumi, piemēram, pamatkapitāla samazināšana.

Viņš norādīja, ka redz risinājumu, kurā LVRTC no “Telia” nopērk “Tet” kapitāla daļas, savukārt LMT situācijas risinājums bez stratēģiskajiem un finanšu investoriem nebūtu iespējams, bet privāto investoru kopums varētu “ieņemt “Telia” vietu”.

“Šo padsmit gadus risināto jautājumu var atrisināt, neizmantojot valsts budžeta finansējumu, bet izmantojot to finansējumu, kas guļ bilancēs un netiek pārāk veiksmīgi izmantots,” skaidroja Vainovskis.

Vienlaikus viņš uzvēra, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) un akciju kotēšana biržā ir ilgāka termiņa process. Tomēr ieguvumi no akciju kotēšanas kapitāla tirgū būtu pieeja kapitālam, lai attīstītu eksporta tirgus, iespēju radīšana investoriem. Tāpat uzņēmuma darbība tiktu vērtēta publiski, akciju cenai pieaugot vai samazinoties, kā arī tiktu palielināta valsts kapitāla vērtība – kotējot uzņēmumu biržā, neieguldot valsts budžeta līdzekļus, uzņēmuma vērtība turpinās pieaugt un palielināt arī valsts kapitāla vērtību.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols sacīja, ka būtu nepieciešama IKT kritiskās infrastruktūras vienota pārvaldīšana. Kā piemēru Ozols minēja, ka pašreiz AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) pārvalda Latvijas maģistrālo gāzes vadu sistēmas, bet AS “Sadales tīkls” ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs.

Savukārt LVRTC varētu būt IKT kritiskās infrastruktūras pārvaldītājs.

Ozols arī skaidroja, ka LVRTC būtu gatavi investēt izmaiņās, ko apliecinot uzņēmuma peļņas rādītāji. Tāpat LVRTC spēj nodrošināt augstu pieejamību kritiskajiem pakalpojumiem, integritāti, kā arī drošību.

LMT viceprezidents finanšu jautājumos, valdes loceklis Alfs Janevics akcentēja, ka uzņēmuma akciju kotēšana biržā būtu racionāls lēmums. Tostarp biržai ir būtiski, lai uzņēmums attīstās un pelna, jo tā veidojas uzņēmuma vērtība.

“Birža būtu tas mehānisms, kas spiestu mūs darīt vairāk un nopelnīt vairāk, tādējādi ļaujot pelnīt vairāk akcionāram,” sacīja Janevics.

“Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava pasākumā norādīja, ka veids, kā valsts kapitālsabiedrības var attīstīties, ir izmantojot biržas potenciālu. Tostarp spēcīgu valsts kapitālsabiedrību nonākšana biržā ir tas, kā valsts var augt un attīstīties.

“Birža ir par uzticēšanos – neviena uzticēšanās nav iespējama bez atklātas sarunas, šīs dienas sarunas ir labs sākums jebkurai iniciatīvai tālāk,” sacīja “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja.

Viņa norādīja, ka investoru saimei un privātpersonām tā ir iespēja ieguldīt, tostarp vairojot savu un visas valsts labklājību. Vienlaikus arī valsts kapitālsabiedrību nonākšana biržā palīdzēs attīstīt kapitāla tirgu, kas palīdzēs arī privātajam sektoram.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks savukārt norādīja, ka “nevar atļauties atstāt divus tik lielus uzņēmumus [“Tet” un LMT], kas konkurē savā starpā un dara dublējošas lietas, tā vietā, lai pelnītu kopā, piedāvājot risinājumus ārzemēm”.

Kazāks arī uzsvēra, ka spēcīga ekonomika ir tā, kas palīdz nosargāt valsti.

Noslēgumā Dubava uzsvēra, ka ar “Tet” un LMT ir kaut kas jādara un lēmuma pieņemšanu nevajag atlikt.

“Kapitāla tirgus ir jāattīsta, jo bez tā mūsu valsts ekonomika nebūs veselīga un nākotne būs pilnīgi cita, ja šie lēmumi atkal un atkal tiks ielikti atvilktnē,” sacīja Dubava.

Pasākumā pulcējās finanšu eksperti, banku un pensiju fondu pārstāvji, lai diskutētu par Latvijas lielāko telekomunikācijas uzņēmumu iespējamiem attīstības scenārijiem, tostarp uzņēmumu kotēšanu biržā.

Kā ziņots, valdība 19.novembrī vēl nepieņēma gala pozīciju sarunām ar Zviedrijas uzņēmumu “Telia” par “Tet” un LMT nākotni, uzdodot Ekonomikas ministrijai (EM) trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Par jautājuma virzīšanu atbildīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aģentūrai LETA pastāstīja, ka precizētajā protokolā paredzēts iekļaut skaidru valdības mandātu par tālākajām EM sarunām ar “Telia” un to, kādu pozīciju EM pārstāvēs tālākajās sarunās. Politiķis solīja pēc trīs nedēļām tādu skaidrību, lai par to varētu komunicēt arī ar sabiedrību.

Slēgtajā valdības sēdē izskatīti vairāki desmiti dažādu virzienu par LMT un “Tet” tālākajiem attīstības scenārijiem. Kopumā tie esot bijuši vairāk nekā 30 dažādi virzieni.

Ekonomikas ministrs apgalvoja, ka pamatā valdībā šajā jautājumā esot vienprātība, bet trīs nedēļas nepieciešamas, lai sagatavotu precizējumus un tad valdība pieņemtu lēmumu par “konkrētu ceļa karti un konkrētu piedāvājumu”. Viņš apgalvoja, ka diskusijās pavadītais laiks netika pavadīts strīdoties, bet detalizēti izrunājot scenārijus.

“Esam nonākuši pie diviem variantiem, kuri tiek tālāk sīkāk detalizēti izvērtēti,” sacīja Valainis. Nonākot pie viena gala piedāvājuma, EM mēģinās vienoties ar otru LMT un “Tet” līdzīpašnieku – “Telia” – par uzņēmumu nākotni.

“Ja tās sarunas neveiksies, tad mums būs arī B un C scenāriji, ko mēs darīsim gadījumos, ja mums ar otru īpašnieku neizdosies par kaut ko vienoties, bet šobrīd es skatos uz šo procesu gana pozitīvi,” stāstīja Valainis.

Ministrs uzsvēra, ka neviens no iespējamiem scenārijiem nav izpildāms mēneša vai divu laikā – visi scenāriji prasītu gadu un vairāk, lai tos ieviestu un lai sagatavotos šiem lēmumiem, saprastu, vai tas ir iespējams un izdarāms. Tostarp tas prasītu daudz sīkāku diskusiju gan ar pašiem uzņēmumiem, gan ar iesaistot dažādas speciālistus, lai veiktu visus nepieciešamos novērtējumus.

Jau ziņots, ka Valainis iepriekš neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, kuru no variantiem viņš pats atbalsta – apvienot LMT ar “Tet” un samaksāt “Telia” vairākus simtus miljonus eiro par ietekmes samazināšanos, vai arī pilnībā izpirkt abus uzņēmumus no “Telia” un piesaistīt jaunu stratēģisko investoru.

Ministrs uzsvēra, ka neoficiāli izskanējušos variantus nav gatavs komentēt.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un “Telia” tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti – no “Tet” un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no “Telia” pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Valainis iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka sabiedrībai tiks izskaidrots, kāpēc izvēlēti konkrēti tālākās attīstības scenāriji un kāpēc notikusi atteikšanās no citiem variantiem.

Jau ziņots, ka savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Tā vietā tiek izskatīta iespēja no “Telia” atpirkt LMT un “Tet” daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties “Tet” vai tā aktīvu – optiskā tīkla infrastruktūras – izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties “Tet” klientu portfeli.

Savukārt “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka “Tet” varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās “Tet” akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% – “Telia”.

Jau ziņots, ka “Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.