Atpakaļ

Izdzīvošanas skola māca apgūt noderīgas prasmes un atrast sevi

Oskara Špickopfa vārds daudziem noteikti nav svešs, turklāt ne tikai kurzemniekiem. Jā, tas ir viņš, kas vada Izdzīvošanas skolu, kurā stiprā dzimuma pārstāvji iemācās noderīgas prasmes, par kurām mūsdienu digitālajā un urbānajā pasaulē daudzi jau ir aizmirsuši. Starp tām ir izdzīvošanas pamatprincipi dabā, spēja iziet ārā no komforta zonas, atslēgties no ikdienas darbiem un atkal atrast senāk zaudēto saikni ar dabu. Otra lieta, ko piedāvā Izdzīvošanas skola, ir iemācīt jauniešiem būt par vīriem, veicināt viņu personības izaugsmi. Bet tikpat nozīmīgi vīriešiem ir iemācīties būt par labiem tēviem.

 

Izdzīvošanas skola palīdz attīstīties fiziski un garīgi

Oskars Špickopfs ir kurzemnieks, bērnības gaitas pavadījis Pāvilostā, izaudzis Grobiņas, Liepājas pusē. Pēc studijām Rīgā, kur absolvējis Banku augstskolu, iegūstot bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadīšanā, atgriezies Kurzemē. Sākumā nostrādājis divus gadus Ventspilī, bet pēc tam pārcēlies uz Liepājas pusi, kur dzīvo un strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Oskaram ir divas meitas, bet viņš pats paralēli ikdienas darbiem jau septiņus gadus vada Izdzīvošanas skolu. Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem apgūt izdzīvošanas pamatprincipus un noderīgas prasmes, kas var noderēt dzīvē, kā arī palīdzēt augt kā personībām, atrodot savu īsto „es”. Tā nozīmi nevar nenovērtēt, un jau mācītājs Juris Rubenis reiz ir ļoti trāpīgi pateicis: „BŪT VĪRIETIM, KAS ATRADIS PATS SEVI, IR LABĀKAIS, KAS AR TEVI VAR NOTIKT.” Oskars uzskata, ka vīriešiem ne mazāk svarīgi ir apzināties, ko nozīmē būt tēviem un cik nozīmīgas šīs tēva un dēla vai tēva un meitas attiecības ir viņu bērniem.

Izdzīvošanas skola ir projekts, kuram vairāki uzdevumi, starp tiem personības izaugsme, izdzīvošanas iemaņu attīstīšana, vecāku un bērnu attiecību sakārtošana un citi. Tāpēc 2016. gadā tika dibināta biedrība „Izdzīvošanas skola”. Oskars Špickopfs stāsta: „Doma radās kopā ar manu draugu Mareku Dombrovski – mēs abi arī dibinājām šo biedrību. Neoficiāli viss sākās mazliet agrāk, var teikt, būtībā tas notiek jau septiņus gadus. Es arī iepriekš biju organizējis dažādas nometnes un pasākumus jauniešiem. Bet tad vienā brīdī sapratu – ja mēs nākotnē gribam redzēt, lai mūsu sabiedrībā ir vīrieši, kas uzņemas atbildību, kas ne tikai strādā dažādās profesijās, bet ir arī labi tēvi, tad tas darbs ir jāsāk šodien. Jo tie vīrieši nerodas tāpat vien, ne no kā. Viņi būtībā tiek audzināti no puišeļiem par vīriem.

Līdz ar to dzima arī ideja par tēvu un dēlu pasākumiem, pārgājieni, nometnes, jo tēva loma tieši dēla audzināšanā ir ārkārtīgi svarīga. Pirms septiņiem gadiem tas sākās ar vienu pārgājienu, un šī ideja laika gaitā izaugusi par Tēva & dēla programmu. Mareks, kas šobrīd dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos, arī pats bija aizbraucis uz Lielbritāniju apgūt izdzīvošanas kursus. Viņš redzēja, kā šādu nodarbību laikā pie ugunskura sarunājas sešdesmitgadīgs tēvs ar savu 20 gadus jaunāko dēlu. No vienas puses, abi kā pieauguši vīrieši, bet tajā pašā laikā joprojām ir tēvs ar dēlu. Viņi var sarunāties par sevi, par dzīvi, par savām attiecībām, viņiem daudz kas ir kopīgs. Bet, lai būtu šāda emocionāla saikne, pamats ir jāveido jau sākumā, kad bērns vēl ir mazs. Pretējā gadījumā maz ticams, ka tāda būs arī vēlākā dzīvē.”

 

Mērķis – personības izaugsme mijiedarbībā ar dabu

Izdzīvošanas skola nav paredzēta kā vienkārša pastaiga vai kaut kāds izklaides pasākums. Jau pats nosaukums norāda uz skarbiem apstākļiem, iziešanu no komforta zonas. Protams, nav arī tik traki, ka būtu reāli jācīnās par izdzīvošanu vai jāveic vairumam cilvēku nepaceļami pārbaudījumi. Eksistē dažādas programmas, piemēram, Tēvu & dēlu un Tēvu & meitu piedzīvojumu pārgājieni un nometnes, Mammu & bērnu piedzīvojumu pārgājieni, Izdzīvošanas iemaņu pamatkurss, Ziemas izdzīvošanas pamatkurss. Turklāt nodarbības nav paredzētas tikai vecāku un bērnu savstarpējo saišu stiprināšanai vai arī jauniešu prasmju pilnveidošanai. Eksistē arī speciālas apmācības vīriešiem, kas viņiem palīdz kļūt par labākiem tēviem.

Oskars Špickopfs ir autors un vadītājs arī unikālām personības izaugsmes programmām „XL 50h Izaicinājums tēviem” un „50h Vīrišķīgs izaicinājums puišiem”. Oskars stāsta vairāk: „Es strādāju arī ar vīriešiem. Jau divus gadus mēs realizējam apmācības vīriem, tādus personības izaugsmes kursus vairākos līmeņos. Tas, kas arī notiek Pāvilostā, būtībā ir izaicinājums tieši tēviem. Esot kopā ar šiem cilvēkiem, runājot par dzīvi un ar to saistītām lietām, mēs redzam, ka bieži vien šiem tagad jau pieaugušajiem vīriešiem bērnībā nav bijušas sakārtotas vai pilnvērtīgas attiecības ar savu tēvu. Tas ir stāsts par mantojumu, ko mēs kā vecāki, kā pieaugušie vīrieši nododam, atstājam vai neatstājam saviem bērniem – gan meitām, gan dēliem. Jo tēvs ir ļoti svarīgs arī meitām.

Mūsu lielā misija un mērķis, būtībā viss, ko mēs darām Izdzīvošanas skolā, ir veicināt personības izaugsmi mijiedarbībā ar dabu un apkārtējiem cilvēkiem. Jo cilvēks ir daļa no dabas. Taču, dzīvojot mūsdienu digitālajā laikmetā, daudzi par to ir aizmirsuši, jo lielu daļu laika pavadām sava veida paralēlā pasaulē. Tomēr cilvēki jau paši pamazām arvien apzinās – gan skolēni, gan vecāki, arī citi pieaugušie, ka mēs pārāk daudz laika pavadām digitālā vidē. Tas savukārt rada mums emocionālo spriedzi. Bērniem nereti rodas hiperaktivitāte, kas traucē atpūsties mums pašiem, un uzpeld dažādas citas psiholoģiska un sadzīves rakstura problēmas. Tāpēc ļoti svarīga ir daba. Esot dabā, teiksim, iemācāmies ne tikai izdzīvot, bet mācāmies arī dzīvot dabā. Svarīgi arī panākt sapratni ar apkārtējiem cilvēkiem. Mēs esam sociālas būtnes, nedzīvojam vieni paši. Tāpēc mums ir jāmācās arī sazināties un sadarboties ar citiem, risināt konfliktus, pieņemt lēmumus, iepazīt vienam otru, saprast, cienīt. Šie pamatmērķi iekļauti visos mūsu uzdevumos – vai tas attiecas uz skolēnu programmām, vai arī uz pieaugušo apmācībām par komandas izpratni, vadību, līderību. Tas viss tur parādās, tikai dažādos līmeņos.”

 

Vīrišķības apmācības notiek saprotamā veidā un vidē

Sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā jau neilgi pēc tā sākuma Latvijā strauji plašumā vērsās stāšanās Zemessardzē. Cilvēkiem, kas ne ar ko līdzīgu pirms tam nebija saskārušies, šāda rīcība noteikti bija ļoti spēcīgs izaicinājums un nopietns pārbaudījums viņu noturībai. Oskars Špickopfs piekrīt, ka būšana Zemessardzē noteikti ir sava veida vīrišķības skola: „Es arī pats personīgi 15 gadus ļoti aktīvi darbojos Zemessardzē. Tas bija vēl pirms Izdzīvošanas skolas aktīvās darbības uzsākšanas. Kad uzsākām darboties paši ar savu projektu, tad laika palika mazāk, bet noteikti varu teikt, ka šī darbošanās deva ļoti vērtīgu pieredzi un noderīgas prasmes. Darbība Zemessardzē noteikti ir atstājusi pozitīvu ietekmi arī manas personības attīstībā pēdējā dzīves laika posmā.”

„Ja mēs runājam par vīrišķības pārbaudījumiem vai, es teiktu, vīrišķības attīstības procesiem, tie notiek arī mūsu programmās, kas paredzētas gan puišiem, gan tēviem,” Oskars turpina. „Mums ir atsevišķas nometnes puišiem, kā arī šie retrīti vai kursi tieši vīriešiem un tēviem. Šīm programmām būtībā ir viens mērķis, teiksim, puišiem mēs mācām, kas īstenībā ir vīrišķība, kā izpaužas vīrieša dzīves atbildības jomas. Šīs apmācības notiek puišiem saprotamā veidā un vidē, kur ir pietiekoši liels atbalsts. Tas nav tikai fizisks, emocionāls pārbaudījums. Savukārt mūsu instruktori ir vīri, tēvi, brīvprātīgie, kas jau ir piedalījušies Izdzīvošanas skolas programmās kā dalībnieki. Viņi tagad iegūtās zināšanas un prasmes dod atpakaļ sabiedrībai, viņiem patīk ar to nodarboties. Šie vīrieši kalpo kā piemēri jaunajiem puišiem, iedvesmo viņus, palīdz iziet cauri grūtībām un arī māca dzīves gudrības ar savu piemēru, saviem dzīvesstāstiem.”

Uz jautājumu, kas īsti ir vīru retrīts, Oskars Špickopfs atbild:

„Tas, kā mēs sakām, ir laiks, telpa un vieta vīriem, vīru sarunām, vīru pārbaudījumiem un iniciācijas procesiem. Tā īsumā varētu aprakstīt to, kas notiek vīru retrītos. Tā ir tāda unikāla vide, ko citi no malas, es pat teiktu, tie, kas nav tajā iekšā, līdz galam noteikti nesapratīs.”

Izdzīvošanas skolas bāze atrodas Pāvilostā, Meža ielā 7. Oskars piebilst: „Padomju laikā tas bija robežsardzes objekts, tagad mēs šajā vietā attīstām aktīvās atpūtas un nometņu centru. Ņemot vērā, ka mūsu darbības virziens ir bērnu, jauniešu apmācības, pieaugušo izglītība, veselība, fiziskās aktivitātes, mēs tur rīkojam savas nometnes un pasākumus. Mēs šajā vietā darbojamies tikai otro gadu, bet ir ideja arī piedāvāt šo infrastruktūru, teritoriju, telpas arī citām biedrībām, organizācijām, kas vēlas organizēt savas nometnes vai savas apmācības. Proti, tas nav domāts tikai mūsu vajadzībām, bet vēlamies arī citiem dot šo iespēju. Ja kādam, kas izlasa, rodas vēlēšanās piedalīties mūsu rīkotajos pasākumos, viņš var sameklēt mūs Facebook ar norādi Izdzīvošanas/vīrišķības skola. Var atrakstīt ziņu mums uz Facebook vai e-pastu – vienkārši pateikt, ka ir interese par puišu nometni vai kādu citu programmu. Pašlaik, vēl arī decembrī, janvārī mēs plānosim nākamā gada pasākumu kalendāru. Mēs ieliksim pieteikumu mūsu sarakstā, un tad, kad kalendārs būs gatavs, mēs sūtīsim mūsu klientiem un interesentiem ziņas par plānotajām aktivitātēm.”