Kukul ceptuve Engurē – veido savu republiku!

Nu jau vien retais Engures viesis nebūs pamanījis omulīgo ceptuvi ceļmalā, kur pēc kārtīgas pastaigas gar jūru tā vien kārojas ieskriet pēc tikko cepta pīrādziņa vai smalkmaizītes. Arī vietējie atzīst – šai vietai ir īpaša aura, tādēļ klientu gardām bulciņām šeit netrūkst. Ieinteresēti par ceptuves veiksmes stāstu, mēs aicinājām uz interviju Kukul īpašnieci Sintiju Berkoldi.

Pastāstiet lūdzu, kā aizsākās ideja par Kukul ceptuves atvēršanu?

Ideja par Engures ceptuves atvēršanu radās vairākus gadus atpakaļ, kad mūsu mamma Elita ģimenes apstākļu dēļ bija pametusi savu iepriekšējo darbu. Redzēju, cik ļoti viņai pietrūkst darbošanās. Iesniedzām Lauku Atbalsta dienesam projektu par jaunas ražošanas ēkas izveidi tepat mūsu sētā, kas atrodas tieši pie galvenā ceļa cauri Engurei. Projektā paredzēta gan maizes ceptuve, gan apartamenti viesu izmitināšanai. Tas iedeva motivāciju un laika rāmi, ka viss ir jāizdara konkrētā laikā. Savukārt laiks, kad mēs visi aktīvi sākām sēdēt mājās, bija kā papildu stimuls darboties un realizēt.

Vai nebija mazliet risks atvērt nelielā ciematā jaunu uzņēmējdarbību?

Riska sajūtas nebija, jo mēs visu darījām intuitīvi – kā būs, tā būs. Turklāt Covid laiks bija tieši īstais brīdis, kad ko tādu uzsākt, liela daļa vasaras māju bija apdzīvotas mājsēdes dēļ. Tādēļ pirmie mēneši jau bija teju kā vasaras sezonā. Protams, vasara ir krietni aktīvāka.

Kā Jums šķiet, kādēļ Kukul piedzīvo tādu uzmanību no ciemata viesiem un vietējiem?

Manuprāt, katram mazākam vai lielākam uzņēmumam, ir tas savs īpašais “rokraksts”. Mūsējais daudziem patīk, iespējams, vienkāršības un atvērtības dēļ. Nepārpucējamies, nemēģinām kādu kopēt – tāda maza lauku ceptuvīte ar super vienkāršiem un garšīgiem cepieniem. Ir, protams, arī klienti, kam mēs galīgi nepatīkam, visam jābūt līdzsvarā. Aktīvi cenšamies komunicēt ar ārpasauli, kas veicina arī pašas Engures atpazīstamību – tas mums svarīgi – lai pēc iespējas vairāk uzzina, kas ir Engure.

 Kāds ir Jūsu uzņēmuma moto?

Mūsu moto jau izsenis ir “Vienmēr var labāk!”, bet komunikācijā ar klientu gan es pati, gan kolēģiem vienmēr lūdzu ievērot, klausīties, ko viņš vēlas, vai iedrošināt, ja sajūti klienta bailes pajautāt. Bet tas pievilces moments, kāpēc klienti atgriežas, droši vien ir visu sastāvdaļu veiksmīga kombinācija – mums ir forši un interesanti kolēģi, lielas darbaspējas un enerģija. Arī laba atrašanās vieta iepretim mājām un milzīga mīlestība vietai, kur dzīvojam. Tāpat atvērtā telpa ir garšīgs moments, jo klienti bieži vien grib uzturēties ilgāk un pavērot, piemēram, kā mamma un meitenes ripina pīrādziņus. Tas ir nomierinoši, rada kolosālu mājas sajūtu. Mums klienti nes ziedus un raksta poēmas. Tātad, kaut kas te labi savijas sinerģijā ar mūsu cienītājiem.

Pēc kādiem principiem izvēlējāties savus darbiniekus?

Hmm, šis ir labs jautājums. Pirmsākumos mēs pat īsti nemeklējām, mūsu pirmā mīļā komanda bijām mēs paši un mūsu palīgi draugi: māksliniece Jolanta, draugu meita Loreta un ģimenes draugs Lienīte. Kad apjomi auga un bija nepieciešami papildspēki, tad gan meklējām ar sludinājuma starpniecību un ļoti veiksmīgi atradām. Cilvēki nāk un jautā, mēs aprunājamies un pieņemam. Ir ļoti reti bijušas reizes, kad ķīmija neveidojas tā dabiski. Mums ir arī ukraiņu kolēģe un viņa arī ir mūsu cilvēks.

Kādu izaugsmi pa šo laiku ir piedzīvojis uzņēmums?

Piparkūku mīkla bija mūsu pirmssākums. Veseli septiņi veidi. Ar to arī sākām – Ziemassvētku laiku pirms pieciem gadiem. Tas viss notika mājražošanā un mēs braucām uz tirdziņiem paralēli mūsu pamatdarbiem. Pirmajā Covid vilnī cepām mājās maizi un maizītes, līdz pieņēmām lēmumu vērt vaļā ceptuvi. Tepat uz vietas bija interesanti, bet sākums bija ļoti straujš attīstības lēciens, jo no nekā bija aši jāveido plašāks sortiments. Šodien mums ir ne tikai mīkla, maizītes un maize, bet arī kūkas, tortes, cepumi u.c. Brokastu vieta blakus telpās top, tas tuvā nākotnē.

Kādu sortimentu esat radījuši gardēžiem?

Mums ir maize, maizītes, pīrāgi, cepumi – viss vienkārši un gluži kā mājās un pat vēl gardāk, jo mammas pieskāriena veidots. Tur ir kaut kāda maģija. Pasniedzam, mūsuprāt, gardāko kafiju piekrastē, ilgi degustējām, līdz nonācām pie sava kafijas piegādātāja.

Vai Jums ir gadījies, ka kāds klients paliek īpaši atmiņā?

Mums atmiņā paliek teju visi klienti, bet īpaši tie, kas nāk teju ik dienu vai periodiski un mēs jau zinām, ko viņi ņems – 12 pīrādziņus vai melnu kafiju un vienu maizīti. Tagad ir interesanti, jo beidzot varam sarunāties bez maskām un ir pārsteigums, kā tie jau gadu redzētie klienti patiesībā izskatās. Brauc ciemos daudzi mani draugi un kolēģi no iepriekšējās profesionālās dzīves sabiedrisko attiecību un pasākumu jomā, daudzi pat nezina, ka tas ir mūsu uzņēmums, ir ineteresanti satikties un parunāt. Arī citu kolēģu draugi bieži vien ierodas un tas ir forši, jo viņi lielākoties lepojas ar vietu, kur sevi realizē.

Vai tiesa, ka Kukul ir paplašinājis savu darbību?

Pašlaik veidojam Kukul lietas un vietas apkārt kā Kukul republiku – mums ir skaisti koncepta apartamenti tepat blakus pāri ielai, kur vectēva  zvejasrīku šķūnīša vietā ir tapusi brīvdienu māja ar rūpīgi izvēlētu dizainu un plašu terasi ar skatu uz jūru. Viesi ļoti novērtē kombināciju – sajūtu dzīvošana un brokastu kafija, maizīte. Viesi un ceptuves klienti atgriežas, un tā ir ļoti laba sajūta. Aktīvi domājam, kā šo vietu padarīt vēl atraktīvāku. Tam vēl ļoti daudz darba priekšā, bet viss būs!