Māksliniece, kas glezno ar diegiem
Ildze Balcere nāk no Grobiņas un izceļas ar interesantu dzīves stāstu. Ildze ir beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, interjera dizaina nodaļu. Taču tolaik pēc māksliniekiem darba tirgū pieprasījuma nebija, tālab nācies izvēlēties tādu piedāvājumu, kas bijis pieejams. Tā nonākusi pie darba armijas struktūrās, kādā brīdī arī uzsākusi pilnvērtīgu dienestu un pavadījusi 26 gadus Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēkos. Taču māksla dažādās izpausmēs viņas dzīvē vienmēr bijusi līdzās, arī dienesta laikā.
Ildze jau 15 gadus darina dažādu cilvēku portretus, izšujot tos krustdūrienā. Pati gan savu šābrīža nodarbošanos dēvē par gleznošanu ar diegiem, un viens no viņas jaunākajiem rokdarbiem ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska portrets. Par visu vairāk māksliniece pastāstīja mūsu sarunā.
Vēlme izšūt fotogrāfijas radās pakāpeniski
Ildze Balcere atceras, ka izšūšana pie viņas atnāca visai negaidīti, lai gan domas par ko līdzīgu bijušas arī agrāk: „Es kādu dienu „Narvesenā” ieraudzīju izšūšanas žurnālu, kur bija izskaidrots, kā var dažādas bildītes darināt. Man tobrīd bija vēlēšanās meitiņai bērnistabā uzmeistarot kādu bildi ar zaķi (vai ko tamlīdzīgu). Nopirku šo žurnālu, pamēģināju, un man izšūšana tā iepatikās, ka tas process „ieslēdzās”. Pirmajā laikā es daudz ko izšuvu, par pamatu ņemot dažādas shēmas un bildītes no žurnāliem. Šī māksla nedevās rokās vienkārši – bija jāpērk speciāli diegi, īpašs audums, taču viss bija labi parādīts, un pēc tādām norādēm es arī darbojos un šuvu, sākumā tās bija dažādas naivas bildītes. Tāpat meklēju informāciju, izmēģināju citas lietas, šuvu arvien kaut ko jaunu, līdz nonācu pie domas – censties izšūt tā, lai gatavais darbs izskatītos kā fotogrāfija.
Es apzinājos, ka tas nav viegli, arī to, ka izšuvumā visām krāsām jābūt pārejošām. Bet gribēju noskaidrot, vai es to spēju. Tad kaut kur internetā atradu mājaslapu, kurā varēja ielikt attēlu, un īpaša programma uzreiz to pārvērta par shēmu. Paņēmu kaķa fotogrāfiju un pamēģināju, lai uzzinātu, kāda tā sanāks. Protams, tanī brīdī man likās, ka viss ir ļoti skaisti. Tomēr, vērtējot no šībrīža skatu punkta, jāatzīst, ka tas tomēr bija diezgan izplūdis attēls.”
Uz jautājumu, kādi apstākļi vai to maiņa ļāva pilnībā veltīt sevi mākslai, Ildze atteic: „Es jau sen to vēlējos, taču darbs dienestā prasīja savu. Jau kādu brīdi sapratu, ka jāaiziet, bet saņemties un to izdarīt nebija viegli. Vajadzēja laiku, lai nonāktu līdz domai un pārliecībai, ka es to varēšu, ka aiziešu prom un nodarbošos tikai ar izšūšanu un gleznu radīšanu. Pirms pieciem gadiem beidzot jutos tam nobriedusi, un tad arī pieņēmu lēmumu aiziet no dienesta. Man pienācās izdienas pensija, jo biju nodienējusi bruņotajos spēkos jau 26 gadus, bet to var darīt jau pēc 20 armijas struktūrās pavadītiem gadiem. Līdz ar to aizgāju izdienas pensijā un kļuvu par pilna laika mākslinieci. Esmu atgriezusies pie tā, kas sirdij vienmēr bijis tuvs, un tās ir neaprakstāmas sajūtas, kuras reāli saprot tikai tie, kuri pametuši darbu sava dzīves sapņa dēļ, lai darītu to, kas visvairāk patīk. Domāju, ka viņi visi ir ļoti laimīgi, un es tajā skaitā.”
Tagad izšūšanā fotogrāfijas pārtop par gleznām
Uz vaicājumu, kādas datorprogrammas māksliniece šobrīd izmanto izšuvuma krāsu sakārtošanai, Ildze Balcere atbild: „Šo jautājumu bieži uzdod citas šūšanas entuziastes – sievietes un meitenes, kuras man raksta. Uzreiz jāievieš skaidrība – es zinu, ka internetā eksistē šādas programmas, bet es tās neizmantoju. Jo pirms daudziem gadiem kolēģis man izveidoja programmu, kas sadala fotogrāfiju krāsu paletē. Ideja un mērķis – izšūt fotogrāfiju – bija tikai pašā sākumā, šobrīd man nav vēlmes izdarīt to tik precīzi, lai tā būtu identiska esošajai bildei. Piemēram, es vēlos, lai visiem uzreiz ir skaidrs, kas tajā attēlots, bet man pašai vairāk interesē, lai radītajā portretā būtu kaut kas vairāk. Proti, man svarīgi pievienot kaut ko no sevis, papildināt attēlu, iegūstot kaut ko jaunu. Es netiecos uz to, lai izšūtu fotogrāfiju, man vajag, lai šai gleznai būtu kaut kāds māksliniecisks pienesums.
Es izšuju fotogrāfijas, bet pamatā ņemu tikai kādu daļu no katras konkrētās bildes, kuru papildinu ar to, ko gribu redzēt klāt, lai rezultāts būtu tāds, kādu to gleznu kopumā iztēlojos. Tur noteikti būs kaut kāda fotogrāfijas daļa. Man nav konkrētas programmas tādā izpratnē, ka iekopēju bildi un programma uztaisa gatavu shēmu. Es ļoti daudz ko ielieku pati, veidoju no jauna, jo man programmas nav un es arī neredzu vajadzību pēc tās. Visas savas shēmas taisu pati – papildinu esošo ar ko jaunu, izmēģinu, kombinēju.”
Klienti pārsvarā ārzemnieki
Vaicāta, cik liela izmēra darbus viņa gatavo, vai nepieciešami speciāli materiāli un vai ar izšūšanu var arī nopelnīt, Ildze Balcere atbild: „Pamatā darbi tiek veidoti uz kanvas – tas ir īpašs izšūšanai paredzēts audums. Darbi mēdz būt ļoti dažādi – sākot no pavisam nelieliem veidojumiem 23 x 23 cm izmērā, līdz pat 120 x 80 cm lieliem izšuvumiem. Tādiem nepieciešams speciāls izšūšanas rāmis, kaut kas līdzīgs parastajam molbertam, un vīrs man tādu izgatavoja. Pagaidām man nav savas darbnīcas, bet es ļoti ceru tuvākajā laikā šo problēmu atrisināt.
Izšūšanai es izmantoju tikai franču firmas „DMC” diegus. Tie ir pieejami visā Latvijā, vismaz lielākajās pilsētās noteikti. Man tuvākā iegādes vieta ir Liepājā, kurp es braucu tos pirkt, vai arī pasūtu internetā, ja zinu, ka būs vairāk nepieciešamas manas ejošākās krāsas. Tā kā lielākā daļa manu darbu ir melnbalti, tad tie ir melnie un visi pelēkie toņi, kurus es pasūtu kastēm. Šie diegi ir ļoti kvalitatīvi, darbā man ļoti palīdz, ka zinu, kā tos dalīt un izmantot šūšanas procesā. Svarīgi arī, ka laika gaitā tie neizbalē.
Vai var arī nopelnīt? Jā. Bet, jāsaka godīgi, manus darbus pērk tikai ārzemnieki, Latvijā acīmredzot to cena nav pieņemama. Tas varbūt arī tāpēc, ka mani gatavie darbi vairumā gadījumu ir sieviešu portreti, bet Latvijā nav pieņemts mājās pie sienas likt sveša cilvēka portretu. Citās zemēs tā nav, ārzemnieki pērk šādu attēlu vienkārši kā interjera priekšmetu, viņiem nav nosacījuma, ka jābūt redzamam tieši viņam pašam vai kādam no ģimenes. Otrs aspekts ir cena. Manus darbus var apskatīt „Saatchi Art online” galerijā. Tur viss ir ērti aplūkojams, norādītas arī cenas. Pasūtīt darbus var manos Instagram @ildze.balcere.art un arī Facebook @Ildze.Balcer.ART
Ukrainas prezidenta portrets tapa kā dvēseles mierinājums
Pirms kāda laika vietējos medijos bija pavīdējušas ziņas, ka māksliniece izšuvusi pašmāju slavenību Samantas Tīnas un Kašera portretus. Ildze Balcere apstiprina to un piebilst, ka iedvesmu šiem darbiem guvusi no televīzijas šova „Četri uz koferiem”, kurā piedalījušies abi mākslinieki: „Jā, es izšuvu Samantas Tīnas un Kašera portretus. Kašers man ļoti patīk, viņš iedvesmo un ir ļoti cilvēcisks. Tādā ziņā, ka šobrīd, viņu tuvāk iepazīstot, esmu sapratusi, cik viņš ir patiess. Kašers nav pazaudējis savu cilvēcību, un man ļoti patīk, ka, neskatoties ne uz ko, viņš ir ļoti mērķtiecīgs.”
Uz jautājumu, cik ilgi top darbi, Ildze atsaucas: „Mazākajiem parasti vajag kādu mēnesi vai pusotru, savukārt pie lielajiem strādāju vismaz četrus mēnešus. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska portrets man prasīja trīs ar pusi mēnešus. Tur visam fonam dubultā gāju pāri ar zelta diegiem, lai viss saplūst un nebūtu tikai strīpas. Pāršuvu ar zeltu dažāda izmēra stabiņos, lai notušētu rakstu un padarītu fonu mazliet mierīgāku un vairāk izceltos tieši Zelenska portrets.
Es sāku pie tā strādāt kādus trīs mēnešus pēc kara sākuma, kad sapratu, ka vairs nav spēka. Mana ikdiena bija kļuvusi neizturama, bija gandrīz vai depresija, pastāvīga trauksme. Pat vēl šobrīd parādās tā bezspēcības sajūta, kad tu apzinies, ka neko nespēj nekādā veidā ietekmēt, tu nevari palīdzēt tiem cilvēkiem Ukrainā. Jā, tu vari ziedot, palīdzēt bēgļiem. Bet vienalga tas man nav aptverams, ka šinī gadsimtā var notikt šādas lietas. To, ka cilvēkiem ir bijušas mājas, laimīgas dzīves, bet nekā vairs nav. Viss bijis sakārtots teju vai perfekti, un tikai viena radījuma dēļ, kuram ar prātu nav kārtībā, var notikt kaut kas tāds. Es vienkārši nespēju saprast to nežēlību, visaptverošo melošanu, un man bija šausmīgi grūti tikt tam pāri. Es vispār uz ilgu laiku biju pārstājusi šūt, nevarēju nekam pieķerties. Līdz kādā brīdī ienāca prātā doma par Zelenska portretu, sāku to darināt, un laikam tas man pašai deva kaut kādu mierinājumu.
Tagad tas jau ir nogādāts Ukrainā. Es gan šobrīd nezinu, kur tas atrodas. To aizveda viens cilvēks, kurš regulāri brauc uz Ukrainu un ved turp palīdzību – saziedotās mantas. Es ļoti ceru, ka tas tiks atdots pašam Ukrainas prezidentam.”
Sarunas noslēgumā, atbildot uz jautājumu par mākslinieces turpmākajiem mērķiem, Ildze enerģiski atsaucas: „Mērķi man ir milzīgi. Es noteikti virzīšos uz priekšu šajā jomā, lai pēc iespējas vairāk lauztu sabiedrībā esošo stereotipu par izšūšanu, kas atspoguļo šo nodarbi kā vecām tantēm piederošu un ka nekas moderns tur nevar sanākt. Turpināšu radīt jaunus darbus, rīkošu izstādes. Centīšos braukt uz ārzemēm, aktīvi darbošos, lai varētu tikt uz turienes izstādēm. Meklēšu iespējas un variantus, kā to izdarīt.”
