Vēlēšanas 2022: kāda ir jauniešu nostāja par gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām?

2022. ir vēlēšanu gads. It īpaši šajos laikos, kad uz politiskās skatuves ir tik daudz nozīmīgu notikumu, kas tiešā mērā var ietekmēt mieru, labklājību un saliedētību Latvijā. Īpaši svarīga visos laikos ir bijusi jauniešu balss vēlēšanās, pēdējos gados arvien mazāk jauniešu dodas vēlēt. Piemēram, 2018. gada Saeimas vēlēšanās savu balsi atdeva aptuveni 65% 18-24 gadus veci jaunieši, kas starp visām vecuma grupām ir vismazākais rādītājs, liecina Centrālās vēlēšanu komitejas veiktais pētījums “Vēlētāju attieksmju pētījums 2018”. Uz priekšvēlēšanu fona kuramo.lv sarunājās ar pieciem Talsu 2. vidusskolas 12. klases skolēniem, kam šogad pirmo reizi ir iespēja balsot Saeimas vēlēšanās. Noskaidrojām, kāds ir viņu viedoklis, vērtības un faktori, kas palīdzēs izdarīt izvēli.

Pirmais jautājums, ko uzdodu jauniešiem – vai tu zini, kad ir 14. Saeimas vēlēšanas? Pirmā atbilde, ko saņemu, ir no Rūdolfa – neapšaubāmi tās ir oktobrī, taču tālāk sākas minēšana kopīgiem spēkiem. Beigās nonākam pie pareizās atbildes, ka vēlēšanas ir 2022. gada 1. oktobrī. Iespējams, tas neko nenozīmē, ka jaunieši nav informēti par konkrēto vēlēšanu dienu, jo pilnībā priekšvēlēšanu laiks vēl nav sācies, taču datumu var uzzināt, paskatoties internetā. Kad uzdodu jautājumu, vai jaunieši ir informēti par partijām, kas šogad kandidē, saņemu vienbalsīgu atbildi “nē”. Pārjautāju, vai nevar nosaukt nevienu partiju, arī šoreiz Rūdolfs atbild, zina par Jauno Vienotību. Valters piebilst, ka gan jau ir arī kāda konservatīvā partija, zaļo zemnieku, piemēram.

Svarīgi ir ne tikai zināt, par ko vēlēt un kad vēlēt, bet arī kā tieši tas jādara. Tāpēc uzdodu jautājumu, vai jaunieši zina, kas tieši jāatzīmē vai jāsvītro vēlēšanu biļetenā, kas jāliek aploksnē. Par šo jaunieši ir vairāk informēti, piemēram, Valters paskaidro, ka jāsvītro tie kandidāti, kas nepatīk, ko neatbalsta, bet plusiņi jāvelk tiem kandidātiem, kas patīk. Pārējie piekrīt Valtera teiktajam. Jaunieši zina, ka tikai vienā lapiņā jāatzīmē vai jāsvītro kandidāti, tādējādi nobalsojot par vienu konkrētu politisko partiju.

Lai saprastu, kur ir jauniešu prāti un domas attiecībā uz politiku un ar to saistītiem notikumiem, kas varētu ietekmēt viņu izvēli šajās vēlēšanās, jautāju, vai jaunieši interesējas par politiku un ar to saistītām tēmām. Dilans uzreiz atbild, ka neinteresējas, taču Valters uzsver, ka par politiku vairāk interesējas globālā līmenī, par savstarpējām un starptautiskām attiecībām, ne tik ļoti par Latvijas politiku, taču cenšas būt informēts par notikušo. Laura stāsta, ka politika viņu īpaši neaizrauj un speciāli viņa nemeklē informāciju par to, bet, ja sociālajos tīklos parādās kāda ar to saistīta informācija, kas ieinteresē, tad Laura izlasa konkrēto rakstu, bet pati parasti nemeklē informāciju. Arī Elīza uzsver, ka padziļināti par to neinteresējas, bet palasa par to tikai tad, ja uzrunā kāds konkrēts virsraksts digitālajos vai sociālajos medijos. Rūdolfs stāsta, ka viņam interesē vēlēšanu un to pavadošais process, arī partijas, bet ikdienā tam līdzi neseko. Viņš piemin, ka tam īsti neatliek laika, bet uzsver, ka būtu interesanti, ja skolā politika būtu kā priekšmets vismaz kaut kādā līmenī, lai varētu padziļinātāk saprast tos politiskos procesus, kas notiek ikdienā, kā arī vēlēšanu laikā.

Nākamais jautājums, ko uzdodu, ir mīkla lielai daļai balsstiesīgo – vai jau zini, par ko vēlēsi? Tā ir mīkla arī šiem jauniešiem, jo visi vienbalsīgi atbild – “nē”, vienīgi Valters piebilst, ka “pilnīgi vienalga”. Vēlāk viņš atzīst, ka neies vēlēt, jo “neredz tam jēgu”. Turpinot mūsu sarunu, pajautāju, kas ir tas, ko jaunieši vērtē partijās, kas varētu būt faktors izvēles izdarīšanai par labu tieši kādai konkrētai partijai, kādas savas intereses viņi vēlas, lai tiktu pārstāvētas. Rūdolfs piemin, ka katrā ziņā ir svarīgi, lai labklājības līmenis ceļas, Laura – lai kandidāti ne tikai sola, ka kaut ko mainīs, bet ka viņi ir arī pierādījuši, ka spēj kaut ko mainīt, kā arī piemin, ka viņai svarīgi ir, ja partija iestājas par viendzimumu pāru tiesībām uz kopdzīvi, laulībām, jo, viņasprāt, attiecībā uz šo jautājumu mēs stāvam pilnīgi citā gadsimtā, neejam līdzi laikam, tāpēc tam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. Valters uzsver, ka svarīgi ir tiekties vairāk uz rietumniecisko kursu, jo mēs kā valsts jau ilgi esam konservatīvi, mēs paliekam savā “postpadomju republikā”, jāiet vairāk uz rietumu pusi un vērtībām. Viņš vairāk iestājas par liberāliem spēkiem, jāvirzās tajā virzienā. Savukārt Rūdolfs saka, ka, viņaprāt, nevajadzētu iet galīgi radikālu ceļu, bet vajadzētu Latvijā iesēt rietumu tradīcijas, kas varētu kaut ko mainīt, bet tajā pat laikā censties neieslīgt galējībās.

Izvēles izdarīšanā lielu lomu spēlē apkārtējo, arī ģimenes locekļu ietekme uz indivīdu. Tāpēc vēlējos noskaidrot, vai ģimenes locekļiem ir liela ietekme uz jauniešu viedokli attiecībā pret šo vēlēšanu jautājumu, partiju izvēli. Rūdolfs atzīst, ka viņš mēģina ģimenē ieviest pilsoņa pienākuma pildīšanu, tas ir, iešanu uz vēlēšanām, bet bieži no ģimenes locekļiem saņem attieksmi, kas pauž, ka diez vai kaut kas mainīsies, viņi vēlēšanām neredz jēgu. Tāpat Rūdolfs uzsver, ka ģimene neietekmē viņa politisko pārliecību vai izvēli. Valters stāsta, ka no vecākiem uzzina vairāk negatīvā, no viņiem ir dzirdējis par “tautas varoņiem”, kas savus amatus izmantojuši ļaunprātīgi vai nodarbojušies ar korupciju. Laura atklāj, ka zina, kāda ir vecāku nostāja, taču tā neietekmē viņas izvēli. Tāpat viņa uzsver, ka vecākiem ir citādāka politiskā nostāja vai viedoklis par dažādām lietām, nekā viņas paaudzei, tāpēc nedaudz atšķiras uzskati, bet viņas ģimene ir elastīga un atvērta jaunajam, kas pēdējā laikā kļūst arvien svarīgāk. Elīza atzīst, ka zina savas mammas politisko nostāju, piemēram, pagājušajās pašvaldību vēlēšanās viņa juta mammas ietekmi izvēles izdarīšanā, bet tikai tāpēc, ka tajā brīdī pati nav zinājusi, par ko vēlēt. Bet tas nebija piespiedu kārtā. Dilans saka, ka apmēram zina vecāku un ģimenes nostāju, ko viņi vairāk atbalsta, bet nav tā, ka vecāki virzītu uz kādu noteiktu pusi, viņš pats brīvi var pieņemt lēmumus attiecībā uz izvēles izdarīšanu. Jaunieši atzīst, ka nedaudz apspriež politiskos notikumus un aktualitātes ar vecākiem, īpaši tagad, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Biežāk apspriests tiek negatīvais, bet tas ir atkarīgs no tā brīža aktualitātēm.

Runājot par pašvaldību vēlēšanām, tikai 2 no 5 jauniešiem bija vēlēt, jo, piemēram, Valters ir deklarēts Rīgā, taču Rīgas domes vēlēšanu laikā vēl nebija sasniedzis pilngadību, tāpat arī Dilanam vēlēšanu laikā vēl nebija 18 gadu. Bet Laura atzīst, ka konkrētajā dienā netika uz vēlēšanu iecirkni. Taču runājot par balsošanu 14. Saeimas vēlēšanās, Laura, Rūdolfs un Elīza pārliecinoši saka, ka ies vēlēt, Dilans vēl nav pārliecināts, taču Valters vēlreiz apliecina, ka neies vēlēt. Jautāts, kas var likt viņam mainīt savu nostāju, viņš saka, ka, pārskatīs savu pārliecību, ja parādīsies kāds pārliecinošāks kandidāts par esošajiem, kas spēs viņu pārliecināt, jo, viņaprāt, šobrīd neviens neizceļas ar neko jaunu, kā bija pirms 5 vai 10 gadiem, tā ir joprojām.