Kurzemē darbojas vairāk nekā 100 gadus sena vilnas fabrika

Dundagas pusē esošā Pāce ir vienīgā vieta Kurzemē, kur joprojām tiek veikta vilnas pārstrāde. Tur atrodas Pāces Vilnas fabrika, kurā aizvien tiek izmantotas senas ražošanas iekārtas, kas ļauj iegūstamajai dzijai piešķirt neatkārtojamo dabīgās Latvijas lauku dzijas valdzinājumu. To palīdz nodrošināt pats vilnas pārstrādes process, kura laikā netiek izmantotas spēcīgas ķīmiskas vielas, tādējādi maksimāli saglabājot vilnā un dzijā dabīgo vielu – lanolīnu. Mūsdienās šādu pieeju piekopj reti kur. Par fabrikas vēsturi, vilnas mazgāšanas, pārstrādes un dzijas iegūšanas niansēm, kā arī daudz ko citu pastāstīja fabrikas īpašnieks Dins Derkevics.

Unikāls vilnas mazgāšanas process

Vilnas fabrika Pācē ir viena no retajām vilnas pārstrādes fabrikām Baltijā, kas veic visu tikko nocirptā pūkainā aitu kažoka pārveides procesu līdz dažādu krāsu dzijai. Viss notiek dabīgi un videi draudzīgā veidā. Meklējot informāciju, izrādījās, ka Latvijā un Baltijā kopumā ir daudz vilnas ražotņu, taču pārējās darbojas savādāk, izmantojot citas metodes un/vai jaunākas tehnoloģijas. Par Pāces Vilnas fabrikas darbību un tās atšķirībām stāsta Dins Derkevics: „Pati fabrika ir 129 gadus sena. Pašos pirmsākumos šajā vietā bija dzirnavas un tika malti milti. Bet ap 1935. gadu tur sāka ražot vilnas dziju, un jau toreiz tai bija daudz krāsu toņu. Es pārņēmu fabrikas vadību pirms 12 gadiem, pirms tam ražošanu ilgā laika posmā uzraudzīja mans tēvs. Pats pašlaik dzīvoju Dundagā, bet fabrika ir mūsu ģimenes uzņēmums. Ar to nodarbojos kopā ar savu sievu Jolantu, brīvajos brīžos darbiem pievienojas arī bērni.

Fabrikas atšķirību no citām līdzīgām ražotnēm nosaka izmantojamās iekārtas un notiekošais vilnas pārstrādes process. Vilnas mazgāšanas mašīna, kura tiek lietota Pāces fabrikā, darbojas jau kopš 1928. gada (!), un, pilnīgi iespējams, tāda varētu būt palikusi pēdējā visā Eiropā. Šādas iekārtas izmantošana daudzos raisa izbrīnu, taču īstenībā tā darbojas ļoti vienkārši. Mazgāšanas process ir interesants, bet rakstiski to nevar izstāstīt, tas ir jāredz. Mēs vienā reizē mazgājam pusotru tonnu vilnas, un tas ilgst divas dienas. Šim nolūkam tiek izmantots attīrīts dīķa ūdens un sāls, bet nekādas citas ķīmiskas vielas netiek lietotas.

Visas mašīnas, kas tiek lietotas vilnas pārstrādes procesā, protams, ir lielas, daža ir pat 28 metrus gara. Telpas ir apjomīgas, mēs laika gaitā tās renovējam. Mums ir pietiekami daudz agregātu – virpas, metināmie aparāti u.c. –, praktiski viss nepieciešamais. Turklāt 90% detaļu mēs varam izgatavot paši. Tāpat mums ir meistars ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi darbā tieši vilnas pārstrādes fabrikā. Mēs izmantojam tikai Baltijas vilnu – tā nāk pie mums no Latvijas un Igaunijas. Mums ir noslēgti konkrēti līgumi ar daudziem aitkopjiem, arī zemnieku saimniecībām, kas audzē aitas un uzrāda arī visus Pārtikas un veterinārā dienesta dokumentus, lai mēs varētu pieņemt vilnu un normāli strādāt. No vienas aitas gadā var iegūt piecus līdz sešus kilogramus vilnas.”

Piedāvā iegādāties dziju un dažādus vilnas izstrādājumus

No Pācē ražotās dzijas top apģērbi un rokdarbi Kazahstānā, Vācijā, pat Japānā, ASV un citur pasaulē. Taču dažādus fabrikas ražojumus var iegādāties arī uz vietas esošajā veikalā. Dins Derkevics uzsver vilnas ekoloģisko tīrību un plašo pieejamo izstrādājumu klāstu: „Mūsu vilnas mazgāšanas procesa lielākā priekšrocība ir tā, ka pēc mazgāšanas tajā paliek ļoti augsts procents lanolīna jeb aitu tauku dziedzeru sekrēta. Tas ir ļoti svarīgi, jo lanolīns ir galvenais optimāla mikroklimata uzturētājs – ziemā silda, bet vasarā atdzesē. Visos rūpnieciski ražotajos vilnas izstrādājumos, kur apstrādē tiek izmantotas aktīvas ķīmiskas vielas, šī sekrēta saturs ir daudzkārt zemāks. Tāpēc varētu teikt, ka no mūsu vilnas darinātās preces ir maksimāli dabīgas.

Dziju un vilnas izstrādājumus var nopirkt fabrikas vietējā veikalā. Tas ir atvērts darba dienās no 8 līdz 15, vasarā strādājam arī sestdienās (šogad – līdz 20. augustam). Citur Latvijā ar mūsu preču iegādi varētu būt grūtības, jo ir maz veikalu, kur tās tirgo. Viņiem izdevīgāk pārdot ārzemju vilnu. Fabrikai ir ļoti liela noliktava, un pie mums var dabūt gan vairāku krāsu dzijas, adījumus, gan dažādus ar vilnu pildītus šūtos izstrādājumus – lielākoties segas un spilvenus. No citiem ražojumiem varam pieminēt ratiņu ieliktnīšus bērniem, pirts cepures, t.s. ligzdiņas jaundzimušajiem, kā arī īpašas ar vilnu pildītas lapiņas, uz kurām bērni var spēlēties, sēžot uz grīdas.”

Dzijas krāsu pārbagātība pārsteidz

Jau aplūkojot dzijas krājumus bildēs, acīs patīkami ņirb tās krāsu dažādība. Arī atsauksmēs nereti tiek uzsvērta Pāces Vilnas fabrikā ražotās dzijas pievilcība, pat nodēvējot to par dziju paradīzi. Vaicāts, kādas krāsas tiek izmantotas vilnas krāsošanas procesā, Dins Derkevics atbild: „Krāsvielas mums nāk no Šveices, Anglijas un Vācijas. Tajās ir pazeminātais ķīmiskais sastāvs (ir tikai 1,5% ķīmijas). Lai krāsai būtu vēl ekoloģiskāka izcelsme, nākamais solis ir mellenes, pīlādži u.c., bet tādā gadījumā dzija maksās vismaz piecas reizes dārgāk.

Otra lieta – dzijas sortiments, kas mums ir noliktavā, ir ne tikai dabīgās aitu vilnas krāsās. Tādās ir vien kādi pieci veidi – dabīgi balta, merino pelēka, jēru gaiši brūnā, vēl arī tumši brūna, melna. Pēc tam nāk vienkrāsainās dzijas vienā un divos diegos, vēl ir arī Dundagas vai Pāces tvīds, kas arī pieejams gan vienā, gan divos diegos. Par šo latviešu tvīdu, kas zināmā mērā atšķiras no oriģinālā britu ražojuma, dzirdēts daudz pozitīvu atsauksmju. Saraksta beigās būs vamžu dzija, kuras nosaukums jau norāda, ka tā ir diezgan rupja. Šī dzija būs piemērota biezākiem rokdarbiem – mēteļiem, biezām jakām, paklājiem, mezglošanai – “makramē”. Tā ka sortiments mums ir ļoti plašs.”

Uz mūsu jautājumu, vai Pāces dzija arī gadu ritumā saglabās krāsu, un no tās adīts džemperis arī pēc 20 gadiem izskatīsies tāpat kā sākumā, Dins Derkevics iesmejas: „Ja kodes nesaēdīs, tad būs tāds pats. Bet, runājot par kodēm, smiekli vairs nenāk, jo mēs apzināmies iespējamo postu, ko tās var nodarīt, tāpēc pie mums tās apkarot brauc īpaša firma, kas ar šādām lietām nodarbojas.”

Līdzīgas tehnoloģijas izmanto tikai tālajā Skotijā

Pāces Vilnas fabrika no citām vilnas ražotnēm atšķiras ar to, ka veic pilnu izejmateriāla pārstrādi no nesen nocirptas vilnas līdz krāsainai dzijai, izmantojot metodes, kādas lieto vairs reti kur pasaulē. Līdz ar to arī produkts atšķiras no citu fabriku piedāvājuma, un, kā nesen bija redzams kādā TV raidījumā, tuvākā vieta, kur izmanto līdzīgu tehnoloģiju, ir tikai Skotijā. Dins Derkevics gan uzreiz uzsver – tas nenozīmē, ka viņiem nav konkurentu: „Skotija minēta tikai salīdzinājumam par vilnas pilno pārstrādi un tās rezultātā iegūstamo produktu – tādu, ko mēs iegūstam. Taču Latvijā ir ļoti daudz vilnas ražotņu. Var pieminēt, piemēram, vilnas pārstrādes uzņēmumu SIA “Limbažu tīne”, Sunākstes vilnas namu, Rīgā esošo SIA “Klippan-Saule”, Ķoņu dzirnavas.

Viņi visi ražo dzijas, bet katrs to dara savādāk, jo izmanto savas metodes un tehnoloģijas. Vieni iepērk vilnu no Jaunzēlandes, citi apstrādā minimālos daudzumos, mazgā un darbojas. Arī Igaunijā ir kādas piecas sešas vilnas ražotnes, bet Lietuvā to vispār ir ļoti daudz. Taču mēs atšķiramies ar pašu pārstrādes procesu, kura galvenais uzdevums ir saglabāt dzijā pēc iespējas vairāk lanolīna. Es nevaru runāt par to, ka mums nav konkurentu, es tikai saku, ka mūsu tehnoloģija atšķiras un mēs piedāvājam citādāku produktu. Es uzskatu, ka jaunmodīgā vilnas mazgāšana ar tās karbonizāciju izdedzina ārā lanolīnu. Pēc vilnas mazgāšanas, ievērojot karbonizācijas principu, vilnā paliek tikai 10–13 % šī vērtīgā produkta.”

Dzijas pieprasījums joprojām pietiekams

Uz mūsu jautājumu, vai tiešām mūsdienās, kad visapkārt pieejams tik daudz gatavu produktu, vēl daudzi, izņemot vecāko paaudzi, interesējas par dzijas iegādi un drēbju izgatavošanu pašu rokām, Dins Derkevics atbild: „Es neteikšu, ka par to interesējas tikai vecākā paaudze. Ir ļoti daudz jauniešu, kas nodarbojas ar rokdarbiem, daudz jaunu meiteņu, kas darina skaistas lietas. Tāpat no vilnas tiek ražoti dažādi izstrādājumi. Protams, mēs nevaram konkurēt ar ķīniešu džemperiem, jo tādi maksās vismaz piecas reizes lētāk, taču tie būs pavisam savādāki. Pat, ja birciņā uzrakstīts, ka izstrādājumā ir vilna, tad īstenībā tajā no vilnas, kā saka kurzemnieki, nav ne smakas. Tie nav salīdzināmi ar gatavajiem darbiem, kas ir uztaisīti no mūsu dzijām, kuras pārtapušas skaistās segās, lakatos un tautastērpos. Tiem ir pavisam cits izskats un pievilcība, tā sakot, gan garša, gan smarža.”

Visi, kas vēlas kaut ko vairāk uzzināt un ieraudzīt vai iepirkties, var droši braukt uz Pāces Vilnas fabriku darba dienās norādītajā laikā, apskatīties noliktavā un iegādāties dziju, tāpat arī visu pārējo. Šobrīd kopā pieejami apmēram 200 veidi dažādas dzijas. Darba laikā uz vietas visu laiku ir cilvēks, kas visu parādīs un pastāstīs. Ejot uz noliktavu, varēs redzēt arī aptuveni pusi no fabrikas. Papildu informāciju var meklēt uzņēmuma Facebook lapā https://www.facebook.com/dundagaswool, kā arī Instagram.