Sabilē gaida izrāvienu kultūras dzīvē
Ir sākusies ilgi gaidītā kultūras nama renovācija Sabilē, kuru plānots pabeigt jau šī gada rudenī. Kopš 2018. gada pavasara lielais, ietilpīgais kultūras nama jaunais korpuss bijis tukšs un kluss, tik vien kā noliktava bagātajam rekvizītu krājumam, jo Būvniecības valsts kontroles birojs atzina tā tehnisko stāvokli kā nepilnīgu un ekspluatācijai nepiemērotu.
Tagad, kad lietas iekustējušās, sarunājos ar Gerdu Zeberiņu un Ivetu Sērumu. Gerda ir Sabiles kultūras nama vadītāja kopš 2005. gada, bet Sabiles kultūras dzīvē darbojas jau 21 gadu. Savukārt, Iveta ir kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja kopš 2014. gada, bet Sabiles kultūras dzīvē darbojas ar pārtraukumiem jau kopš 1982. gada.
Sabiles kultūras nams sastāv no divām savienotām ēkām. Vecā daļa, kurā darbojas arī mūzikas un mākslas skola, un bibliotēka, celta 1860. gadā kā dzīvojamā ēka. 20. gadsimta 20.- 30. gados tur darbojusies ebreju pamatskola, bet kultūras nams atklāts 1959. gadā. Jaunais korpuss ekspluatācijā nodots 1972. gadā ar toreizējā kultūras nama vadītāja Viktora Kleimaņa gādību. Jaunajā ēkā tika iecerēta un arī realizēta profesionāla zāle ar lielu skatuvi, kura piemērota teātra izrādēm un deju skatēm. Tā joprojām ir lielākā skatuve Talsu novadā. Kad 2018. gadā jaunais korpuss tika slēgts, visiem bija liels šoks, stāsta Gerda, jo kultūras dzīve Sabilē tolaik kūsāja- koncertēja solisti un grupas, piemēram, Pienvedēja piedzīvojumi, kuri paši pēc izcelsmes ir sabilnieki, notika deju kolektīvu sadanči un vokālo ansambļu saieti. Tomēr, pagaidu risinājumi tika rasti pasākumiem pārceļoties uz pilsētas skolas ēku vai notiekot kultūras nama vecā korpusa zālē.
Gerda un Iveta gan saka, ka patiešām smags trieciens aktīvajai kultūras dzīvei bija kovidkrīzes izraisītie ierobežojumi. Šobrīd Sabiles iedzīvotāji palikuši tādi kā inertāki, vairāk vērsti uz sevi, klāt vēl nācis karš Ukrainā, kas arī veicinājis cilvēku noslēgtību. Bet kultūras dzīve nebūt nav apstājusies. Notiek tiešsaistes pasākumi par pilsētas vēsturi, brīvdabas pasākumi ar vides izgaismošanu, gatavošanās ikgadējiem Vīna svētkiem vasarā, kas ir Sabiles centrālais gada notikums. Tomēr, renovētais kultūras nams tiek ļoti gaidīts, ar jaunu elpu darbību cer atsākt vietējie kolektīvi- amatierteātris, folkloras kopa ” Četras ogas”, jauktais ansamblis, lietišķās mākslas kolektīvs, Eiropas senioru deju kopa “Abava”, senioru vokālais ansamblis “Vērmelīte”, pensionāru biedrība “Dālija” un vokāli instrumentālais ansamblis “SBL”. Plašās un ērtās telpas gaida arī ciemiņi un draugi- deju kolektīvs “Sidrabi” no Rīgas, jau minētā grupa “Pienvedēja piedzīvojumi” , arī romu ansamblis “Tabores romance”.
“Sabiles kultūras nams ir kā magnēts, mēs visi restartēsimies, atkal dziedāsim un dejosim”, saka Gerda.
Kultūras nama mērķauditorija pamatā ir vietējie, pilsētas iedzīvotāji un amatiermākslas kolektīvi, savukārt, nesen atklātais Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs vēsturiskajā sinagogā vairāk orientējas uz t.s. “augsto mākslu”, tādējādi, sabilniekiem un pilsētas viesiem ir pieejama plaša spektra kultūras dzīves daudzveidība. “Galvenais ir piedzīvot jaunās telpas un tad jau sāksim perināt jaunas idejas”, apgalvo Iveta, piebilstot, ka ļoti cer uz cilvēku atsaucību un vēlmi piedalīties. Ar nepacietību gaidām izrāvienu Sabiles kultūras dzīvē.
