Talsu koka namu stāsti: ēka Laidzes ielā 12/12a
Turpinām Talsu koka namu stāstu rakstu sēriju – šoreiz pētīsim Laidzes ielas 12/12a nama vēsturi. Zināms, ka pēc 1941. gada ēka kalpoja kā īres nams Talsu iedzīvotājiem, jo tas tika nacionalizēts. Taču līdz tam ēkā risinājušies visnotaļ interesanti notikumi – tie tiešā nozīmē saistīti ar padomju (lielinieku) varu Latvijā, īpaši Talsos, 20. gadsimta sākumā.
Publicētā informācija grāmatā “Talsu namu stāsti” liecina, ka koka ēka Laidzes ielā tur atradusies jau pirms 1877. gada. Līdz 1910. gadam īpašums kalpojis kā dzīvojamā platība, kā arī bieži ticis pārdots vai nodots citiem īpašniekiem, līdz mantojuma rezultātā to ieguva Indriķis Feldbergs. Viņa dēls Oto Feldbergs 1919. gada periodā bija padomju varas Latvijā viens no vadītājiem. 1919. gada janvārī Oto dzīvoklī šajā Laidzes ielas 12 namā tika nodibināta Talsu revolucionārā kara komiteja, kuras sastāvā bija vismaz sešas personas, tai skaitā priekšsēdētājs Kalmans Press un viņa vietnieks Kārlis Kretulis. Komiteja bija atbildīga par Pagaidu valdības pārstāvju padzīšanu uzreiz pēc tās nodibināšanas, 3. janvārī 1919. gadā. Pēc šiem notikumiem Talsos tika nodibināta lielinieku vara, un Oto Feldbergs kļuva par padomju komisāru Talsos, vēstīts grāmatā “Talsu namu stāsti”.
Brīvības cīņu laikā, kad sarkanā armija atkāpās atpakaļ uz Padomju Krieviju, tajā pašā atkāpās arī Oto Feldbergs, nekad vairs neatgriežoties namā Laidzes ielā 12/12a. Padomju Savienības okupācijas laikā uz mājas koka ārsienas tika atklāta plāksne Oto Feldbergam, informējot ka viņš šajā namā dzīvojis un bijis Talsu apriņķa pirmais priekšsēdētājs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šī plāksne tikusi noņemta.
Pēc Oto tēva Indriķa nāves īpašums nonācis viņa sievas rokās, kas to pārdevusi tālāk kādai Cecīlijai Leijerei. Šīs dāmas īpašumā 1935. gadā bija 12 vienistabas dzīvokļi, kuros dzīvoja vairākas ģimenes un dārzs mājas pagalmā. Pēc Cecīlijas nāves tas nonācis viņas dēla Teodora Leijera rokās, bet padomju okupācijas laikā koka nams ticis nacionalizēts, bet tur turpinājuši dzīvot cilvēki, apkopots jau iepriekš minētajā grāmatā “Talsu namu stāsti”. Lursoft.lv dati liecina, ka šobrīd namā reģistrēti seši dzīvokļi, bet nav informācijas, kam tie pieder.
