Talsu novada muzejā izstādītā fotogrāfa Ulvja Alberta personālizstāde izvirzīta „Kilograms kultūras 2022”

Līdz 20. janvārim ikvienam ir iespēja piedalīties Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā „Kilograms kultūras 2022” ziemas balsojumā. Tajā kategorijā „Mantojums” izvirzīts arī kāds īpašs notikums Talsu novada muzejā: fotogrāfa Ulvja Alberta personālizstāde.

Kategorijā „Mantojums” izvirzīta Talsu novada muzejā notikusī latviešu izcelsmes amerikāņu fotogrāfa Ulvja Alberta personālizstāde, kas tapusi mākslinieka 80. gadu jubilejas gadā, sadarbojoties ar mākslas galeriju „Birkenfelds”.

Pasaulē Ulvis Alberts zināms ar amerikāņu aktieru, mūziķu un sabiedrībā pazīstamu personību portretu fotogrāfijām. Daļu no unikālajām fotogrāfijām, 60 autora darbus, aizvadītajā gadā varēja aplūkot Talsu novada muzejā.

Kategorijā „Mantojums” žūrija izvirzījusi piecus notikumus: izstādi „Tēlniece. Lea Dāvidova-Medene” (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kuratore Arta Vārpa), izstādi „Satversmei 100+” (Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, tā speciālisti Imants Cīrulis, Toms Ķikuts, Arnis Strazdiņš, mākslinieciskās koncepcijas un dizaina autors Reinis Suhanovs), Latvijas Bankas simtgades izstādi „Vērtību zīmes” (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, izstādes mākslinieciskās koncepcijas autors Artūrs Analts, kuratore Inese Baranovska), Initas Saulītes-Zanderes grāmatu „Elegantā Rīga. Kultūrvēsturisks stāsts par modi un dzīvesstilu Latvijā 1918.-1940. gadā” (izdevniecība „Neputns”) un fotogrāfa Ulvja Alberta personālizstādi Talsu novada muzejā.

Fināla balsojumam tiks izvirzīts tikai viens darbs no katras kategorijas, kas būs saņēmis lielāko sabiedrības atbalstu.

Balsot iespējams šeit.

Plašajā pasaulē Alberts pazīstams ar amerikāņu aktieru, mūziķu, sabiedrībā pazīstamu personību, sabiedrisko darbinieku un pokera spēlmaņu portretu fotogrāfijām. 20. gs. 60. gadu beigās Ulvis Alberts guva ievērību, publicējot fotogrāfijas laikraksta „The Seattle Times” svētdienas pielikumos. Viņu kā fotogrāfu interesēja rokmūzika un, apmeklējot koncertus, viņš fotografēja tobrīd jau esošās un vēl tikai sava slavas ceļa sākumā esošās mūzikas zvaigznes: Bobu Dilanu (Bob Dylan), grupu The Grateful Dead un tās solistu Džeriju Garsiju (Jerome John Garcia), Džimiju Hendriksu (Jimi Hendrix), Venu Morisonu (Van Morisson), Petiju Smitu (Patti Smith), Tīnu Tērneri (Tina Turner) u. c.

Padomju okupācijas laikā Ulvis Alberts Latvijā pirmo reizi viesojās 1983. gadā. Fotokluba „Rīga” telpās notika viņa pirmā darbu izstāde Latvijā. Redzētais Latvijā viņu iedvesmoja organizēt Latvijas fotogrāfu izstādes Sietlā un Santa Barbarā. Tām bija plaša publicitāte fotomākslas izdevumos. Intervijās Ulvis atklāti runāja par fotogrāfu grūtajiem apstākļiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, par materiālu un tehnikas trūkumu un citiem ikdienas dzīves aspektiem. Raksti izsauca negatīvu rezonansi tā laika Latvijas kultūras dzīves aprindās un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejā.

Uzturoties Latvijā, Ulvis Alberts tikās ar tolaik pazīstamiem kultūras darbiniekiem un tos fotografēja, to starpā Imantu Ziedoni, Kurtu Fridrihsonu, Juri Podnieku, Igo Fominu, Rīgas Modeļu nama modeli Regīnu Pozvolsku un kontrastiem bagāto vidi. Pateicoties Ulvja Alberta sakariem un neatlaidībai, 1985. gadā Rīgā tika atklāta slavenā fotogrāfa, bijušā rīdzinieka Filipa Halsmana (Philippe Halsman) darbu izstāde.

No 2009. gada Ulvim Albertam ir sadarbība ar mākslas galeriju „Birkenfelds” un tās īpašnieku Tomu Zvirbuli. Fotogrāfa darbi iemanto aizvien lielāku populārāki Latvijā.