Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds
Iesūti
Atpakaļ

Tukuma muzejs saņēmis sertifikātu nominācijas “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, kas iekļauta programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, papildinājuma glabātāji

25.martā Tukuma muzejs saņēmis sertifikātu nominācijā “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”, kas iekļauta programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, papildinājuma glabātāji. Sertifikātus arī ir saņēmuši, Latvijas Okupācijas muzejs, Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs un muzejs “Ebreji Latvijā”.

Pasākums norisinājās Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā, kur svinīgā pasākumā izsludināja UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautās nominācijas “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” papildinājumu.

Starp papildinājumiem ir arī Tukuma muzeja krājumā esošā vēstule – uz bērza tāss rakstīts apsveikums Vasarsvētkos draudzenei Annai Kauliņai, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studentei. 1949. gada 25. martā to sūtījis deportētais Ēriks Apaļais ( 1919-1980) no nometinājuma vietas Omskas apgabala Odeskas rajona Odesas ciema.

Vēstules uz bērza tāss ir mēmi liecinieki komunistiskā padomju režīma noziegumiem pret cilvēci, kas raksturo Latvijas 20. gs. vēsturē traģiskākos mirkļus – padomju okupācijas režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.

Tie ir reālu cilvēku dzīvesstāsti, kurus skārusi padomju varas iestāžu īstenotā nacionālās identitātes iznīcināšanas politika. Sibīrijā rakstīto vēstuļu uz bērza tāss autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti pēc Otrā pasaules kara vai izsūtīti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā. Šīs unikālās bērza tāsis palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā Staļina kulta periodā. Neviena vēstures grāmata vai skaitlis nespēj paskaidrot Staļina represijas tik tieši un skaidri, kā ikdienišķa bērza tāss, kurā ar tinti ierakstītas totalitārisma liecības.

Sibīrijā rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecības, kas raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā noziegumi pret cilvēci.