Liepājā ražotie militārie elektriskie skūteri piegādāti jau 11 pasaules valstīs
Liepājā jau kādu laiku darbojas neliels, bet ambiciozs un uz attīstību vērsts uzņēmums „Global Wolf Motors”, kas ražo militāros skrejriteņus „Mosphera”. Šie elektriskie skūteri paredzēti izmantošanai dažādās pasaules vietās, tiem ir liela jauda un kravnesība, kā arī teicamas pārvietošanās spējas bezceļa apstākļos. Tie var nobraukt līdz pat 300 km ar vienu uzlādi, maksimālo ātrumu 100 kilometri stundā sasniedzot piecu sekunžu (!) laikā, un spēj nodrošināt piekļuvi vietām, kur nav iespējams tikt ar automašīnu. Ņemot vērā ražojumu specifiku, uzņēmums galvenokārt orientējas uz starptautisko tirgu. Jāatzīmē arī, ka gandrīz visas detaļas ir ražotas Latvijā. Kā stāsta „Global Wolf Motors” vadītājs Klāvs Ašmanis, uzņēmuma pārstāvji nesen vairākus savus ražojumus noziedoja Ukrainas aizstāvjiem un pašlaik gaida atsauksmes.
Viss sākās ar drifta halli Rīgā
„Uzņēmuma pirmsākumi meklējami manos studiju laikos Rīgā,” Klāvs Ašmanis sāk savu stāstu. Viņš pats ir studējis Latvijas Universitātē Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, apgūstot e-biznesa un loģistikas vadību. Viņš atzīst, ka nav speciālists inženierzinātnēs, lai gan tehnika bijusi tuva jau kopš agras bērnības, toties viņam ir ķēriens uz biznesa lietām. „Mans tēvs Aivars Ašmanis pēc izglītības ir inženieris, ļoti praktisks, tehnisks cilvēks. Kādā brīdī man radās ideja mēģināt apvienot mūsu spēkus, proti, tēvs varētu radīt elektriskus drifta triciklus, kurus iznomāt interesentiem, lai viņi izklaidējas, braucot pa trasi. Es savukārt uzņemtos visas biznesa vadības lietas. Uztaisījām šim nolūkam piemērotu halli, un tā viss aizgāja. Ieinteresētība bija liela, un uzņēmējdarbība ritēja ļoti veiksmīgi. Līdz brīdim, kad sākās kovida uzbrukums.”
Klāvs atzīst, ka lielā mērā tieši pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad izklaides industrija teju pilnībā apstājās, tehniskajai komandai bija jāsāk domāt, ko darīt turpmāk: „Ideja par šādiem elektroskūteriem bija jau agrāk, un pēc konsultācijām ar Drošības un aizsardzības industriju federāciju kļuva skaidrs, ka tā jāattīsta, jo militārajā nozarē šāds produkts varētu būt pieprasīts. Tā soli pa solim šī ideja tika iemiesota dzīvē – veidojām projektus, zīmējām, izgatavojām prototipus. Un kādā brīdī jutāmies gatavi startam, pieņēmām pasūtījumus, kuri parādījās pēc video publicēšanas YouTube kanālā, un nonācām arī līdz ražošanai.”
Uz jautājumu, kādi apstākļi lika izšķirties par pārcelšanos uz Liepāju, Klāvs Ašmanis atbild: „Esmu dzimis un audzis Liepājā, arī mana sieva nāk no šīs pilsētas. Uz Rīgu aizbraucu studēt un tur paliku. Bet, tā kā kovida dēļ mainījās situācija ar drifta halli, respektīvi, šis bizness apstājās, nācās šo to pārdomāt un pārbīdīt prioritātes. Ņemot vērā, ka tēvs dzīvo šeit un te atrodas darbnīca, kur mēs prototipējām un taisījām pirmos drifta triciklus, un no šejienes nāk visa tehniskā komanda, šovasar kopā ar ģimeni pieņēmām lēmumu šī projekta dēļ atgriezties uz dzīvi atpakaļ Liepājā.”
Pieprasījums pēc elektriskajiem skūteriem pieaug
Liepājā tapušie militārie skrejriteņi jau ieguvuši visai plašu atzinību. Tie iemantojuši ievērību pasaulē kā pretendenti uz labāko šāda tipa braucamo, un ne velti – šie elektroskūteri ir izcili piemēroti karavīriem uzdevumu veikšanai dažādos bezceļa apstākļos. Klāvs Ašmanis piebilst: „Šobrīd savu produkciju esam piegādājuši pasūtītājiem kopumā uz 11 valstīm, arī Latvijas klientiem. Šos skrejriteņus esam nosūtījuši uz Poliju, Somiju, Čehiju, Slovākiju, Franciju, Izraēlu, Šveici, arī uz ASV. Latvijā ir privātpersonas, kas tos iegādājušās savām vajadzībām, tāpat dažos reģionos pašvaldības policija ir izrādījusi interesi par to izmantošanu un savā budžetā ieplāno līdzekļus to iegādei. Mēs mēģinām ieinteresēt arī mūsu Nacionālos bruņotos spēkus.
Tāpat esam veikuši ziedojumu Ukrainas aizsardzības vienībām, kuras pavisam nesen to arī ir saņēma. Šie skūteri – hibrīdi, kuri pēc būtības līdzinās motociklam bez krēsla, saglabājot skūtera riteņu bāzi, un tiek vadīti stāvus pozīcijā, viņiem labi noder, lai operatīvi pārvietotos gan tiešā frontes līniju tuvumā, gan vienkārši bezceļu apkārtnē vai starp sabombardētiem ceļiem. Tie ir lieliski piemēroti arī izlūkiem, snaiperiem, jo darbojas praktiski bez skaņas. Arī uzlāde nesagādā problēmas, to var veikt parastā 220 V elektrības rozetē, un, cik zinām, elektroapgāde militārajās bāzēs pie frontes līnijām ir tikpat pieejama kā parastā degviela. Jo tā nodrošina arī daudzas citas modernā karaspēka vajadzības – sakarus, dažādu elektroierīču darbību u.tml. Līdz ar to nav bažu par problēmām ar uzlādes iespējām, it sevišķi, ja ņem vērā, ka ar vienu uzlādi šie skūteri var nobraukt 300 km.”
Ziedojums Ukrainā nogādāts sadarbībā ar „Twitter” konvoju
Klāvs Ašmanis atzīst, ka Ukrainai ziedotie militārie skrejriteņi nāk no paša finanšu līdzekļiem: „Tie skūteri, kurus ziedojām Ukrainai, nāk vēl no pirmā ražošanas cikla, kuri bija palikuši pāri pēc pasūtījumu nosūtīšanas klientiem uz minētajām 11 pasaules valstīm. Varētu teikt, tie bija t.s. noliktavas atlikums, kurus domājām pārdot, bet konkrētajā situācijā izlēmām noziedot Ukrainai. Turklāt šāda pārbaude kaujas apstākļos būtu ļoti noderīga arī mums kā uzņēmējiem, jo kalpotu kā teicams tests, kas varētu parādīt, kur un kādas detaļas varbūt nepieciešams pilnveidot. Bez šaubām, arī ukraiņiem tie labi noderēs. Atsauksmes no Ukrainas šobrīd vēl gaidām, bet viņi redz, ka tos var izmantot izlūkošanai, snaiperiem, ātras mobilitātes nodrošināšanai.
Lai nogādātu skūterus tieši tur, kur vajadzīgs, mums komunikācijā ar Ukrainas karavīriem ļoti palīdzēja TV3 žurnāliste liepājniece Ieva Vārna, jo viņai bija uzticami kontakti, tā sakot – „abos galos”. Jo diemžēl arī Ukrainā ir korupcija un nodevēji, līdz ar to, ja nav savu kontaktu, pastāv risks, ka saziedotais var nonākt ne tur, kur paredzēts. Tā nu mēs sadarbībā ar „Twitter” konvoju, konkrēti, ar Reini Pozņaku, nogādājām tos Ukrainas karavīriem. Tie tika iekrauti vienā no konvoja busiņiem un reizē ar Ievu Vārnu devās uz Ukrainu. Galapunktā viņa nodeva ukraiņiem arī mūsu sagādāto tehnisko informāciju par skūteriem – kā tos pareizi izmantot.”
Jauns uzņēmums ar mērķi augt lielākam
Vaicāts, kā šobrīd ir būt uzņēmējam Latvijā, Klāvs Ašmanis izrāda optimismu: „Tā kā jau otro projektu es atkal uzsāku Latvijā, nevis Igaunijā vai kādā citā no kaimiņvalstīm, kas ir izslavētas kā labākas vietas uzņēmējdarbībai, tad var teikt, ka pietiekami labi. Protams, ja gribētu par kaut ko pasūdzēties, vienmēr varētu atrast, kas nav labi vai pat ir slikti. Bet, ņemot vērā esošo situāciju, tostarp nodokļu un darbinieku algu politiku, redzam, ka šeit var strādāt. Tas ietilpst mūsu biznesa plānā, un ar to mēs rēķinājāmies. Attiecīgi – īsti neredzu, ka būtu tiesīgs vainot valsts ekonomisko stāvokli, kādus likumus vai nodokļus. Īpaši tāpēc, ka savus ražotos produktus šobrīd vairāk koncentrējam uz eksportu, jo tas ir mūsu uzdevums. Eksports ir izcils pienesums tādai mazai valstij kā Latvijai, jo tādējādi mēs spējam naudu vest šurp, nevis dot ārā. Mēs esam par to, lai Latvija attīstītos, nevis vienkārši reģistrēties citur vai strādāt citā zemē. Šīs ir mūsu mājas, tāpēc mēs rīkojamies ar esošajiem resursiem. Turklāt pastāv noderīgi atbalsti no LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) puses, arī laba attieksme, ļoti pretimnākoši darbinieki. Vienmēr visu telefoniski izskaidro, piezvana, atgādina, ja kaut kas nav kārtībā. Šobrīd tiešām būtu ilgi jāmeklē, par ko varētu pasūdzēties, jo tādas konkrētas lietas nav.
Mūsu uzņēmums pagaidām nav liels, mēs vēl esam jaunuzņēmums (jeb start-up), kas tik tikko ticis ārā no t.s. „sešgadniekiem”, kad esam no idejas un prototipa beidzot nonākuši līdz produktam, ko mākam ražot, un zinām, kā tas jādara. Kad esam jau saražojuši, eksportējuši un nosūtījuši. Un mūsu nākamais mērķis būs piesaistīt investorus, ieguldīt lielākas investīcijas, lai palielinātu gan reklāmas, gan ražošanas jaudu.
Gribētu vēl uzsvērt, ka lielākā daļa detaļu, no kurām būvēti mūsu ražotie militārie skūteri, ir radītas Latvijā. Lielākoties visu ražojam ārpakalpojumos dažādos Latvijas uzņēmumos. Tādu stratēģiju izvēlējāmies, jo pašreizējā situācijā, ja pieaug pieprasījums, tāda pieeja dod mums iespēju ļoti ātri paaugstināt ražošanas kapacitāti. Un mēs plānojam audzēt šo pieprasījumu.
Lai arī šobrīd vēl esam mazs uzņēmums un mums nav īpaši daudz strādājošo, pareizi visu strukturējot, ar mazu darbinieku skaitu mēs varam gāzt lielus vezumus. Mans sākotnējais mērķis bija izveidot spēcīgu komandu, nu tas ir sasniegts. Protams, gribam arī paplašināties, un tas ir mūsu nākamais uzdevums, lai mēs augtu un kļūtu lielāki, nekā esam pašlaik.”
