Atpakaļ

Latvijā ir liels vēja enerģijas izmantošanas potenciāls

Aktualizējoties jautājumam par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu sakarā ar Eiropas zaļo kursu, kā arī globālajām izmaiņām starptautiskajā un īpaši Eiropas enerģijas tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, arī Latvijā arvien skaļāk tiek runāts par daudz lielāku vēja enerģijas izmantošanu. Patlaban vēja parkos saražotās elektroenerģijas jauda ir vien 80 MW, kas ir ap 2 % no kopējās enerģijas valstī. Tas nozīmē, ka pastāv liels potenciāls tās pielietošanai, jo sevišķi Kurzemē, kurai izdevīgu pozīciju nodrošina pastāvīgās un pietiekami stiprās vēja plūsmas. Šajā rakstā pēc īsa ieskata vēsturē mēģināsim apkopot šobrīd pieejamo informāciju par situāciju ar vēja enerģiju Latvijā, kāpēc mums līdz šim ar tās apgūšanu nav veicies tik labi kā kaimiņiem, un par iespējām to palielināt nākotnē.

Vēja enerģijas izmantošana – jau kopš senatnes

Vējdzirnavas ir pazīstamas kopš mūsu senču laikiem. Plašāka to izplatība sākas 12. gs., un līdz pat tvaika mašīnas izgudrošanai tajās tika malti graudi un sūknēts ūdens. Pirmais vēja izmantošanas fakts ir minēts Grieķijā m. ē. 1. gs.

Elektrības ieguve no vēja enerģijas pirmoreiz datēta 1887. gadā Skotijā. Savukārt 1895. gadā dāņu inženieris Pols la Kūrs (Poul la Cour) sāka izmantot vēja turbīnas, lai ar elektrību apgādātu ciematu. Vēlāk viņš turpināja darbu ar dažādiem vēja enerģijas izmantošanas projektiem, jo uzskatīja, ka vējam ir liels potenciāls elektrības ražošanā. 1992. gadā, atzīstot Pola la Kūra novatorisko darbu vēja enerģijas tehnoloģiju jomā, Eiropas Vēja enerģijas asociācija (tagad Wind Europe) nodibināja viņa vārdā nosauktu balvu par izcilu ieguldījumu vēja enerģijas nozarē.

1931.gadā Jaltā (Krimā) tika uzbūvēta pirmā horizontālās ass turbīna, kas līdzinās tām, ko lietojam mūsdienās. Būtisks izrāviens vēja enerģijas ražošanā sākās 20. gs. otrajā pusē. Vēl derētu atzīmēt šādus faktus:

  • gadā amerikāņu kompānija „Jacobs Wind” radīja vairāk nekā 30 000 vēja turbīnu izmantošanai Antarktikā un Āfrikā – vietās, kurās elektrība ir mazāk pieejama.
  • gadā NASA sāka programmu, kuras mērķis ir attīstīt daudzu megavatu jeb lielas jaudas vēja turbīnu tehnoloģijas, kuras izmantojam arī šobrīd.
  • Starp 1978. un 1980. gadu vairākas kompānijas sāka ražot vēja turbīnas un uzstādīt pirmos vēja parkus Eiropā un Amerikā. Tas ietekmēja vēja enerģijas cenu krišanos.
  • gadā dāņi uzstādīja pirmo atkrastes vēja parku.
  • gadā Latvijā licences izsniegtas Grobiņas vēja parkam, nelielām spēkstacijām Ainažos, Užavā, Alsungā un Liepājā.

Klupšanas akmens – likumdošanas nepilnības

Vēja enerģija Latvijā ienāca lēnām. Patlaban ir uzstādīti 98 vēja ģeneratori (turbīnas) ar kopējo jaudu 78,6 MW. No tiem Kurzemē ir 90: Dienvidkurzemes novadā – 58 (36,15 MW), Kuldīgas novadā – 12 (6,5 MW), Mērsragā (Talsu novadā) – 2 (1 MW), Ventspils novadā – 16 (29,85 MW), bet Liepājā – 2 (2,1 MW).

Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir izvirzīts mērķis – līdz 2030. gadam uzstādīt 800 MW vēja jaudas, kas pēc plāna pārskatīšanas 2023. gadā, tiks palielināts. Sākotnēji vēja enerģijai Latvijā tika piemērots OIK, taču ar pašreizējām tehnoloģijām un vēja enerģijas izmaksām, lai attīstītu vēja parkus, uzņēmumiem valsts atbalsts vairs nav nepieciešams.

Tas, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nav uzbūvēts neviens jauns vēja parks, nenozīmē, ka šajā laikā nebūtu bijis gribētāju. Vairākas kompānijas tika izrādījušas ieinteresētību, taču kaimiņvalstu likumdošana bija viņām labvēlīgāka, tāpēc parki vispirms attīstījās tur. Kopumā interese bija gana liela, taču vēja parku izveides process ir visai sarežģīts, un tāpēc daudzi projekti ir iestrēguši. Īsumā situācija ir šāda – lai varētu uzsākt projekta īstenošanu, to nepieciešams iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (VPVB), lai tas veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN). Šis ir pirmais solis, kas vienlaikus ir gara un dārga procedūra. Turklāt tas nenozīmē, ka projekts izies tai cauri, un pat ja tiks saņemts pozitīvs IVN, pašvaldības var mēģināt bloķēt vēja parku attīstību, kā tas jau vairākkārt ir noticis. Piemēram, Tukumā kompānija „Eolus” veica IVN un saņēma pozitīvu atzinumu, tomēr vietējā pašvaldība to apstrīd, mēģinot apturēt procesu. Te jāņem vērā, ka IVN derīguma termiņš ir trīs gadi, un, ja šajā periodā netiek uzsākts vēja parka attīstības process, IVN vairs nav derīgs.

Minētajā gadījumā šie trīs gadi drīz būs pagājuši, un, pat ja pašvaldībai nav bijis pamats neatļaut būvniecību, ilgā tiesāšanās var novest pie tā, ka IVN būs jāatkārto, un tas attīstītājiem rada lielus laika un līdzekļu zaudējumus. Šis ir viens no trūkumiem likumdošanā, kas ļoti bremzē vēja enerģijas attīstību Latvijā. Tāpēc nevar uzskatīt, ka visi tie projekti, kuri ir iesniegti VPVB, lai veiktu IVN, tiks īstenoti dzīvē.

Šobrīd VPVB dažādās stadijās atrodas 18 vēja parku projekti Kurzemē. Tomēr tos var dēvēt par „plānotiem”, jo nav nekādas garantijas, ka tie tiks realizēti. Daļa no šiem projektiem varētu būt jau norakstīti, jo par tiem uzrādās informācija, ka vēl joprojām tiek veikts IVN, kaut gan lēmumi par IVN nepieciešamību izsniegti 2010.–2012. gadā. Starp tiem ir:

  • SIA „Baltic Wind Park” (jūras vēja parks Kurzemes piekrastē),
  • SIA „Green Energo” (vēja parks Durbes novadā),
  • SIA „Re.E.S” (vēja parks Tārgales pagastā),
  • SIA „Briņķi Enerģija” (vēja parks Nīkrāces pagastā).

Citi Kurzemes vēja parku projekti šobrīd ir sākuma stadijā, proti, tiem laikposmā no 2019.–2022. gadam ir izsniegts VPVB lēmums par nepieciešamību veikt IVN, un šī procedūra:

1) ir uzsākta, bet vēl nav pabeigta šādos gadījumos:

  • SIA „4 WIND” (vēja parks Popes pagastā),
  • SIA „VPSP” (vēja parks Saldus novadā),
  • SIA „Ventspils Wind” (vēja parks Ventspils novadā),
  • SIA „BRVE” (vēja parks Saldus novadā),
  • SIA „Lat Eco Development” (vēja parks Vērgales pagastā),
  • SIA „TVE” (vēja parks Ventspils novadā),
  • SIA „Alokste Wind”, SIA “Mindes Wind”, SIA “Peivikas Wind” (vēja parki Dienvidkurzemē);

2) vēl nav uzsākta šādos gadījumos:

  • AS „Latvenergo” (vēja parks Dienvidkurzemes novadā),
  • SIA „4 WIND” (vēja parks Popes pagastā),
  • SIA „Valpene Wind” (vēja parks Dundagas pagastā),
  • SIA „SELP” (vēja parks Talsu novadā),
  • SIA „Envirsus” (vēja parks Ventspils novadā),
  • AS „Latvenergo” (vēja parks Ventspils novadā).

Savukārt pozitīvu IVN atzinumu ir saņēmis SIA „Pienava Wind” projekts par vēja parku Tukuma novadā, tomēr šobrīd vēl norit tiesas procesi, jo pašvaldība ir apstrīdējusi šī vēja parka būvniecības ieceri.
Pašreizējo interesi par Latvijas tirgu nosaka tas, ka citās valstīs vēja parki jau ir sabūvēti, kā arī Krievijas uzsāktā kara izraisītā krīze un enerģētiskās neatkarības strauji augošā loma liek rīkoties daudz aktīvāk, lai stimulētu vēja enerģijas attīstību mūsu valstī.