Saldus Ugunsdzēsēju depo liktenis

Vasaras beigās Saldū izskanēja ziņas, kas Ugunsdzēsēju depo, kas atrodas Skrundas ielā, gatavojas nojaukt. Ar iedzīvotāju iniciatīvu Ugunsdzēsēju depo izdevās nosargāt. Kāds šobrīd ir depo liktenis un kāda ir tā vēsture?

Ugunsdzēsēju depo – ne tikai uguns dzēšanai

Depo ēku viennozīmīgi nevar atdalīt no Saldus brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, kas dibināta 1877. gadā. Biedrības nams uzbūvēts 34 gadus vēlāk – 1911. gadā. Namā bijušas ne vien tehniskās telpas, bet arī zāle ar skatuvi.

Laika gaitā biedrība ieņēmusi svarīgu lomu arī pilsētas kultūras dzīvē. Ugunsdzēsēju biedrības biedru rindas paretinājis Pirmais pasaules karš, kad daudzi ugunsdzēsēji mobilizēti. Pēckara laikā atsācies biedrības ziedu laiks.

1932. gadā biedrība plaši svinējusi 60 gadu jubileju. “Aiz Saldus ugunsdzēsējiem bija nogrupēti ugunsdzēšamie rīki, starp kuriem puķu vītnēm appušķota atradās arī viena rokas šļirce, kura iegādāta biedrības dibināšanas, t, i. 1872. g. un vēl pašreiz ir darba spējīga. Visapkārt tirgus laukumam pulcējās Saldus pilsētas un viņas apkārtnes iedzīvotāji, kuri pateicoties skaistajam laikam bija ieradušies kuplā skaitā, lai noskatītos jubilāres sasniegumus.” (Ugunsdzēsējs, Nr.9, 01.09.1932)

Tā kā Saldus pilsētā 30.gados nav ūdens vada, tad biedrība pie biedrības mājas izbūvējusi arī divas dzelzsbetona ūdens tvertnes ar kopējo tilpumu 28000 litri, savukārt 1936. gadā tika uzbūvēta jauna ēka, uz kuru tad arī pārcēla visu tehniku un vecais nams palika vien kultūras un saviesīgiem pasākumiem.

Pēc Otrā pasaules kara depo ēkā iekārto kino “Imanta”, kas šeit darbojas līdz 60.gadiem un jau 1977. gadā blakus vecajai depo ēkai tiek uzcelta jauna.

Saldus ugunsdzēsēju depo, Saldus Avīze, Nr. 235 (29.12.1936)

Nevienam īsti vairs nevajag

Šobrīd depo spozme ir zudusi. Apkārt ēkai ir žogs un laika zobs ēd depo sienas. Ēku apsaimnieko Nodrošinājuma valsts aģentūra, kuras pārstāve Iekšējās kontroles nodaļas Eksperte komunikācijas jomā Vendija Pikše-Kučma informē: “Nodrošinājuma valsts aģentūra vairākkārt ir vērsusies pie Saldus novada pašvaldības ar lūgumu šo ēku pārņemt savā īpašumā un, pilsētas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, lemt par tās turpmākajām izmantošanas iespējām ilgtermiņā. Ja Saldus novada pašvaldība atkārtoti atteiksies pārņemt šo ēku savā īpašumā, tad atbilstoši Būvniecības reglamentējošiem normatīviem aktiem, Nodrošinājuma valsts aģentūra kā ēkas tiesiskais valdītājs, atkarībā no 2023. gadā pieejamā finansējuma, izskatīs iespēju veikt ēkas konservāciju.”

Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve arī stāsta, ka ēkas konservācijai šobrīd trūkst finanšu līdzekļu, tāpat nav iespējams atrast līdzekļus arī ēkas atjaunošanai, jo Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai ēka Skrundas ielā vairs nav nepieciešama.

Savukārt pašvaldības teritorijas plānojumā depo ēka ir iekļauta “Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti Saldus novadā” sarakstā un apzīmēta kā pašvaldības nozīmes kultūrvēsturisks un dabas objekts.

Pēdējais ēkas tehniskais apsekojums veikts 2019. gada 6. jūlijā. Tajā pašā gadā ēkai veikta fasādes  apmetuma daļas daļēja nokalšana un uzstādīts norobežojums ar brīdinājuma zīmēm. “Saldus novada būvvalde ar administratīvo aktu ir uzdevusi Nodrošinājuma valsts aģentūrai novērst bīstamību, veicot depo ēkas pārbūvi vai konservāciju. Finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Nodrošinājuma valsts aģentūra lūgusi pagarināt termiņu ēkas sakārtošanai, kā arī lūgusi Saldus novada pašvaldību pārņemt būvi no Latvijas valsts Iekšlietu ministrijas. Pašvaldība priekšlikumu par būves pārņemšanu savā īpašumā noraidījusi,” pašreizējo ēkas stāvokli komentē Saldus novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Šteina.

Kamēr pašvaldība nevar vienoties ar Nodrošinājuma valsts aģentūru un otrādi, tikmēr sociālajos tīklos saldinieki cīnās par ēkas saglabāšanu un turpmāko tās pielietojumu. Daudzi pilsētas iedzīvotāji uzskata, ka vecā depo ēka varētu atdzimt jaunā veidolā kā ugunsdzēsēju muzejs un jauns tūrisma objekts, ar kuru piesaistīt pilsētai tūristus.